“Laimas” reiderisma lietā advokāts Miķelsons zaudē vairākās tiesās
04 Apr, 2016. \\ Pa pēdām. \\ 200 komentārs.

Pēdējā mēneša laikā tiesa pieņēmusi trīs spriedumus, kuri saistīti ar skandalozo tā dēvēto A/s “Laima”, SIA “Staburadze” un vēl vairāk kā divdesmit uzņēmumu reiderisma lietu. Proti, 2014. gada 12.maijā ASV ofšors “Menard Port LLC”  cēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā prasību pret 29 atbildētājiem par it kā SIA “NP Business Centre” nodarītajiem zaudējumiem vairāk nekā astoņu miljonu eiro apmērā. “Menard Port LLC” patiesā labuma guvējs, zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons pirms tam vairākus gadus bija sniedzis juridiskos pakalpojumus koncernam “Nordic Partners”, kurā ietilpa minētie uzņēmumi, un prasības celšanai sagrozītā veidā izmantoja bijušā klienta noslēpumu saturošo informāciju, kura viņam bija uzticēta profesionālo pienākumu veikšanai.

SIA “NP Managment” pret advokātu cēla prasību tiesā  par advokāta noslēpuma izpaušanu, un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa to daļēji apmierināja, atzīstot, ka zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons pretlikumīgi izpaudis uzņēmuma komercnoslēpumus un advokāta noslēpumus, tādējādi rupji pārkāpjot Latvijas Republikas Advokatūras likumu un advokāta ētikas normas. Tiesa arī nolēma no M.Miķelsona piedzīt atlīdzību par labu SIA “NP Management” gandrīz 370 000 eiro apmērā, kā arī uzdeva viņam apmaksāt tiesāšanās izdevumus.

Advokatūras likuma 67.pants nosaka, ka zvērināts advokāts nedrīkst izpaust sava pilnvardevēja noslēpumus ne tikai lietas vešanas laikā, bet arī pēc tam. Savukārt  Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa 1.2. punkts nosaka, ka advokāta personiskā cieņa, godīgums un taisnīgums ir tradicionāls advokāta profesijas nosacījums, kas ir obligāts priekšnoteikums attiecībām, kuras balstās uz uzticēšanos. Bijušā klienta noslēpumu izmantošana savās interesēs nodarījusi kaitējumu arī advokātu profesijas prestižam, jo tādējādi radīta neticība tam, ka advokātam sniegtā konfidenciālā informācija vēlāk netiks izmantota pretēji pilnvarnieka interesēm.

Atgādināsim, ka 2014.gadā SIA “NP Management” un vairāki citi uzņēmumi vērsās Latvijas Zvērinātu advokātu padomē ar lūgumu izskatīt M.Miķelsona advokāta darbības principu un ētikas normu pārkāpumus, tomēr, lai arī advokātu Ētikas padome pirms tam viņa darbībā bija konstatējusi nopietnus profesionālās darbības pārkāpumus, ZAP disciplinārlietu pret advokātu neierosināja. SIA “NP Managment” valdes priekšsēdētājs Daumants Vītols atzina, ka ir gandarīts par šādu tiesas spriedumu, jo “M.Miķelsons ar savu prettiesisko rīcību faktiski grauj sabiedrības uzticība advokātu profesijai pēc būtības, un, turpinot advokāta praksi, iespējams, apdraud arī citus klientus, jo pastāv iespēja, ka nākotnē viņš var vērstiem pret tiem, izpaužot tam uzticēto informāciju un interpretējot to sev vēlamā virzienā.” D.Vītols arī uzsvēra, ka minētais tiesas spriedums ir pietiekams pamats, lai Latvijas Zvērinātu advokātu padome vēlreiz skatītu sūdzības par M.Miķelsona ētikas normu un Advokatūras likuma pārkāpumiem.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona  tiesas spriedumu, zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons prasības celšanai pret bijušo klientu izmantojis Līgumu, kuru tiesa atzinusi par spēkā neesošu, un kura oriģinālu pat pēc vairākkārtējiem tiesas pieprasījumiem viņš nespēja uzrādīt. Tas radīja pamatotas šaubas par minētā Līguma eksistenci. Tomēr tieši pamatojoties uz Līgumu starp SIA “NP Business Centre” un Mārci Miķelsonu, ASV ofšors “Menard Port LLC” vēlējās piedzīt vairākus miljonus eiro. M.Miķelsons tiesai iesniedza tikai minētā Līguma angļu valodas fotokopiju ar tās tulkojumu latviešu valodā, un fotokopijas tekstu tulkojušā tulka paraksta apliecinājumu. Kriminālistikas pārvalde pēc tiesai iesniegtā dokumenta ekspertīzes secināja, ka uz uzrādītā dokumenta angļu versijas un līguma latviskajā tulkojumā atrodamie paraksti veikti nevis ar rakstāmpiederumu, bet gan ar tehniskiem līdzekļiem, kas ļauj apšaubīt parakstu īstumu. Līguma neesamības šaubas pastiprināja arī fakts, ka nav izskaidrojama, kādēļ Līgums noslēgts tikai 2005. gada 15. februārī, nevis pirms vai vienlaicīgi ar SIA “NP Business Centre” dibināšanu. Tāpat nebija saprotams, kāpēc šādu Līgumu tā dalībniekiem vispār bija nepieciešams slēgt, jo neviena no līgumu it kā parakstījušām pusēm nav SIA “NP Business Centre” dalībnieki, un līdz ar to līgums pat teorētiski nevarēja kalpot par “Menard Port LLC” kapitāla daļu iegūšanas pamatu.

Februāra beigās Rīgas Apgabaltiesas Civillietu kolēģija nolēma arī pilnībā noraidīt M.Miķelsona prasību pret Rolandu Gulbi un Ritu Voronkovu par goda un cieņas aizskarošu ziņu atsaukšanu, morālā kaitējuma piedziņu un pienākumi publiski atvainoties. Iepriekš tādu pat lēmumu pieņēma arī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Tiesa nelika atsaukt atsaukt tādu publiski izskanējušu informāciju, kā, piemēram: “[…] pret nacionālā mēroga uzņēmumiem “Laima” un “Staburadze” reiderisma jeb uzņēmuma darbības paralizēšanas un pārņemšanas shēmu mēģinājuši realizēt jau iepriekš reiderisma uzbrukumos aizdomās turētais advokāts Mārcis Miķelsons;” “Izmantojot savas dzīvesbiedres ārzonas uzņēmuma “Menard Port LLC” starpniecību, Miķelsons ir veicis virkni prettiesisku un nepieļaujamu darbību, lai vērstos pret Latvijas lielākajiem saldumu ražotājiem “Laima” un “Staburadze”, mēģinot paralizēt to darbību”;  “[…]Miķelsons tiesā iesniedzis “maldos balstītu prasību pret vairākiem uzņēmumiem, tostarp pret “Laimu” un “Staburadzi”, kuri nekādi nevar būt atbildētāji prasītāja lietā, jo tiem nav nekādu savstarpēju darījumu ar uzņēmumiem, kuru vārdā Miķelsons ir cēlis prasību”. Saskaņā ar tiesas spriedumu nav atsaucams arī  R.Gulbja intervijā Latvijas radio teiktais: “„[…] Tur tas uzvārds ir jau ļoti tuvs uzvārdiem, kuri ir nu tiesāti jau un pat dažas dienas, cik es zinu, Mārci Miķelsons ir sēdējis pat cietumā par reiderismu […]”.

Kā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, tā Rīgas apgabaltiesa faktiski atzina publicētās informācijas faktoloģiskās bāzes pamatotību. Spriedumā teikts: “Tiesa uzskata, ka lietas izskatīšanas laikā ir pierādīts, ka Mārcis Miķelsons tika aizturēts saistībā ar iespējamām noziedzīgām darbībām 2010. gadā, kas saistītas ar SIA “Latvijas projektēšanas sabiedrība””, savukārt attiecībā uz to, ka R.Gulbis viedoklī saistīja M.Miķelsona darbības ar reiderismu, tiesa norāda, ka “Advokatūras likuma 5. pants nosaka, ka advokāts ir tiesu sistēmai piederīga persona, līdz ar to šaubas par prasītāja darbību rada sabiedrības neuzticību visai tiesu sistēmai kopumā. Līdz ar to tiesa uzskata, ka pats prasītājs kā zvērināts advokāts ar savu rīcību ir devis pietiekošas šaubas, lai rosinātu sabiedrībā aizdomas par viņa saistību ar “reiderismu””. Minētos spriedumus vēl iespējams pārsūdzēt.

Savukārt saistībā ar SIA  “Latvijas projektēšanas sabiedrība” lietu M.Miķelsonam un vēl vairākām personām prokuratūra cēlusi apsūdzību par svešas mantas un tiesību uz svešu mantu iegūšanu ar viltu un organizētā grupā.

Komentēt.