„Latvijas Projektēšanas savienības” pārņemšanas mēģinājums
25 Feb, 2016. \\ Pa pēdām. \\ 264 komentāru.

Latvijas Projektēšanas savienība (LPS) reideru redzeslokā nonāca vērtīga nekustamā īpašuma – biroju ēkas Rīgā, Skolas ielā 21 dēļ. Pat ekonomiskās krīzes apstākļos 2008.gadā šī namīpašuma cena bija aptuveni 4 miljoni eiro. Lielākais LPS dalībnieks tanī laikā biju akciju sabiedrība „Pilsētprojekts”, kuras akcionāri bija pensijas vai pirmspensijas vecuma projektētāji. 2009. gadā pie daļas no viņiem vērsās vairākas personas ar priekšlikumu akcijas pārdot. Tā kā akciju likumīga pirkšana pārējo akcionāru pirmpirkumu tiesību dēļ nebija iespējama, darījumus noformēja kā dāvinājumu. Rezultātā 2009. gadā zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons, viņa tēvs Agnis Miķelsons un tēva brālēns Dzintars Skujiņš bija kļuvuši par A/s „Pilsētprojekts” akciju kontrolpaketes īpašniekiem. Viņi nomainīja uzņēmuma padomi un valdi, bet akciju kontrolpakete nonāca jaunizveidota uzņēmuma SIA „Pilsētprojekts Invest” īpašumā. Tā vienīgā īpašniece bija ASV reģistrētā kompānija „Menard Port LLC”, kuras patiesā labuma guvējs bija Mārcis Miķelsons.

AS „Pilsētprojekts” aktīvus veidoja nedaudz vairāk kā simts tūkstoši latu, kurus tā kontā kā avansa maksājumu būvprojekta izstrādei bija ieskaitījis Rīgas Valsts tehnikums, un 423 LPS daļas ar apmēram 700 tūkstošus latu lielu tirgus vērtību. Neskatoties uz to, ka „Pilsētprojekts” kontā esošā nauda Rīgas valsts tehnikuma personā patiesībā piederēja valstij, jaunā valde noslēdza aizdevuma līgumu ar SIA „Stabu 8”, kas tāpat kā SIA „Pilsetprojekts Invest” piederēja ASV ofšoram „Menard Port LLC”. Vēl pēc neilga laika SIA „Pilsetprojekts Invest” vērsās pret A/s „Pilsētprojekts” speciāli šī strīdus izšķiršanai izveidotā Ad hoc šķīrējtiesā par it kā SIA „HFC-1” dzēstu parādu 260 tūkstošu latu apmērā. Viens no „HFC-1” īpašniekiem bija M.Miķelsons, bet atbildētāju pārstāvēja viņa radinieks Dzintars Skujiņš. Izlīguma rezultātā A/s „Pilsētprojekts” piederošās 423 SIA LPS kapitāldaļas tika nodotas SIA „Pilsetprojekts Invest”, bet A/s „Pilsētprojekts” pārējo akcionāru sūdzības, ka šķīrējtiesas lēmums tapis ar atpakaļejošu datumu, neviens neņēma vērā. Dīvainie parādi tikmēr turpināja krāties – 2009. gadā izrādījās, ka A/s „Pilsētprojekts” ir parādā SIA HFC-1 vēl 240 tūkstošus, kurus saskaņā ar tā valdes priekšsēdētāja Dzintara Skujiņa parakstītu notariālo aktu, apņemas samaksāt trīs dienu laikā. Šādas naudas uzņēmumam nebija, un seko prasība par piespiedu izpildi. Visu šo darbību rezultātā A/S „Pilsētprojekts” tika pasludināts par maksātnespējīgu, tam piederošās LPS daļas kļuva par SIA „Pilsetprojekts Invest” īpašumu, un sekoja uzbrukums galvenajam mērķim – miljoniem vērtajai biroju ēkai Rīgā.

„Pilsetprojekts Invest” kļuva par LPS mazākuma akcionāru, un balstoties uz to, ka vairākuma akcionārs it kā plānojot ēku pārdot un tādējādi aizskar mazākuma akcionāru intereses, tiesas ceļā panāca vairākuma balsstiesību liegumu un aizliegumu minēto ēku pārdot vai ieķīlāt. Sekoja LPS valdes un padomes nomaiņa, un virkne LPS neizdevīgu un fiktīvu darījumu, tanī skaitā arī biroju ēkas ieķīlāšana par 700 000 eiro Jaunzēlandē reģistrētam ofšoram„Pegas Consulting limited”, kura patiesā labuma guvējs arī bija Mārcis Miķelsons. Praktiski visos šajos darījumos iesaistīti Miķelsonu kontrolē esoši uzņēmumi. Par M.Miķelsona un ar viņu saistīto personu darbībām LPS lietā, Valsts policijas ENAP ierosināja kriminālprocesu, un pēc vairākus gadus ilgas izmeklēšanas prokuratūra M.Miķelsonam, Dz.Skujiņam un vēl trim personām cēla apsūdzību par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā. Tikmēr SIA „Pilsetprojekts Invest” mainīja īpašnieku, un tagad pieder Lielbritānijā reģistrētam ofšoram „Winthorp Projects LTD”. Šis ofšors pēc neoficiālas informācijas vēloties no LPS saņemt 1,6 miljonus eiro, pretim solot savus 29% kapitāldaļu un tiesāšanās izbeigšanu. Iespējams, arī aiz šī ofšora slēpjas „Pilsētprojekts” un LPS lietās iesaistītās personas.

Komentēt.