Latvijas vēlētājs nav ne mēms, ne akls, ne kurls
14 Jūl, 2016. \\ Pa pēdām. \\ 325 komentāru.

Latvijas vēlētājs nav ne mēms, ne akls, ne kurls

“Politiķi ir kā baloži, pirms vēlēšanām ēd no rokas, bet pēc vēlēšanām taisa uz galvas” – tikai retais no Latvijas iedzīvotājiem nebūs sastapies ar kādreizējā tautas kalpa Joahima Zīgerista spārnotā izteiciena izpausmēm dzīvē. Patiešām – pirms vēlēšanām katrs politiskais spēks sola, cik viss būs labi un skaisti, bet, kad attiecīgie politiķi ieņēmuši vietas Saeimā vai pašvaldībās, izrādās, ka labo solījumu realizācijai ir nepārvarami šķēršļi, pie kuriem galvenokārt vainojami politiskie oponenti un konkurenti. Un tomēr ikvienam no mums ir iespēja ietekmēt vismaz to jautājumu loku, pie kuru izskatīšanas Saeimai un arī pašvaldībām jāķeras gribot negribot.

2011.gada 8.jūnijā Oligarhu kapusvētku pasākuma laikā tika atklāta sociālās līdzdalības platforma www.manabalss.lv. Tās pirmā iniciatīva “Atveram Saeimu” panāca, ka Saeimā ar likumdošanas iniciatīvu var vērsties plašāka sabiedrība – vismaz 10 000 parakstītāju, iesniedzot kolektīvu iesniegumu. Saskaņā ar Manabalss.lv apkopoto informāciju, uz šo brīdi atbalstītas deviņas iniciatīvas, arī noraidītas ir deviņas, bet virzīšanas procesā Saeimā ir septiņas. Interesanti, ka noraidīto starpā ir tādas Latvijas iedzīvotājiem būtiskas lietas, kā samazināt PVN elektrībai un gāzei, noteikt pazemināto PVN likmi pārtikai un samazināt PVN likmi apkurei – argumentācija visos gadījumos līdzīga – Latvija to šobrīd nevar atļauties un “negatīvi vērtējama šāda samazinātā nodokļa fiskālā ietekme.”

Šobrīd tiek vākti paraksti iniciatīvai par valsts pirmā līmeņa pensiju atbrīvošanu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Jūlija sākumā iniciatīvu bija parakstījuši jau 8323 cilvēki, un tās iesniegšanai Saeimā nepieciešami vēl 1677  paraksti. Nav grūti prognozēt, ka nepieciešamais parakstu skaits iniciatīvas iesniegšanai Saeimā tiks savākts, un deputāti nonāks visai grūtas izvēles priekšā. Nākt soli pretim mazaizsargātajai iedzīvotāju daļai, vai aizbildināties ar negatīvo fiskālo ietekmi? Jebkurā gadījumā pozitīvi vērtējams, ka deputātiem vismaz nāksies pievērst uzmanību pensionāru problēmām.

Vēl kāda būtiska iniciatīva, kura jau iesniegta Saeimā un sākusi ceļu pa tās gaiteņiem, ir Onkoloģisko pacientu organizāciju alianses iniciatīva “Lai vēzis būtu ārstējama slimība”. Par to kopumā parakstījušies 11 064 cilvēki. Iniciatīvas autori  iestājas par nepieciešamību finansējumu onkoloģijas jomai palielināt par desmit miljoniem eiro. Pēdējo gadu laikā situācija onkoloģijas jomā Latvijā nav uzlabojusies, jo vēža diagnosticēšanai un ārstēšanai atvēlētais valsts finansējums ir nepietiekams. Tajā pašā laikā  ārsti un onkoloģijas eksperti ir vienisprātis, ka vēzis vairs nav neārstējama slimība, un onkoloģijas pacienti ar savlaicīgi atklātu slimību un atbilstošu ārstēšanu arī turpmāk var pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā, – turpināt strādāt, maksāt nodokļus un būt aktīvi. Šī iniciatīva jo īpaši būtiska ir tādēļ, ka onkoloģisko pacientu skaita pieaugums Latvijā ir vienkārši dramatisks – pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2005. gadā uzskaitē bija 56,1 tūkstoši pacientu, tad 2015. gadā jau 74,54 pacienti. Turklāt šajā skaitlī nav iekļauti cilvēki, kuri no onkoloģisko pacientu reģistra uzskaites noņemti saskaņā ar nepareiziem vai nepilniem personas kodiem. Drīz zināsim, vai tautas kalpi atradīs par iespējamu vēža sekmīgākai ārstēšanai ik gadus izdalīt nebūt ne tik astronomisku summu.

Rekordlielu parakstu skaitu –  22 667 parakstus savākusi iniciatīva atcelt esošo ceļa nodokli autotransportam, nosakot tā iekasēšanu ar reālo degvielas patēriņu pēc Igaunijas vai Lietuvas parauga. Pēc atcelšanas dzēst esošos ceļa nodokļa parādus autotransportam, ja tādi ir iekrāti dēļ tā, ka iedzīvotājiem šis nodoklis esot nepanesams slogs. Igaunijā un Lietuvā ceļa nodokli iekasē ar katru reāli nopirkto un patērēto degvielas litru, bet Latvijā to iekasē nesamērīgi lielā apmērā, neiedziļinoties, vai ar mašīnu pēc nodokļa apmaksas brauc vai tā visu gadu stāv. Martā Saeima uzdeva Ministru kabinetam veikt salīdzinošu izvērtējumu par Baltijas valstīs maksājamo ceļu lietošanas nodokļu un nodevu apjomu, kā arī līdz 2016. gada 1. septembrim iesniegt Saeimai informatīvu ziņojumu par iespējām izdarīt grozījumus normatīvajos aktos. Tiesa, nekur nav zvanīts, ka minētajā ziņojumā atkal nebūs atsauces par “nodokļa samazināšanas negatīvo fiskālo ietekmi”. Līdz septembrim nav ilgi jāgaida, un Ministru kabineta viedoklis drīz būs zināms. Šinī pašā kategorijā minama arī iniciatīva par transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšanu reizi divos gados – par to parakstījušies 10 766 cilvēki, un tas nozīmē, ka arī tā tiks iesniegta Saeimā.

Kopā iesniegtas teju tūkstotis iniciatīvu, un tas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ir pietiekami sociāli aktīvi. Ja vēl pieskaita tos cilvēkus, kuri minētās iniciatīvas atbalstījuši ar saviem parakstiem, tad varam secināt, ka politiķa sapnis – mēms, akls un kurls vēlētājs Latvijā tomēr nerealizēsies.

Autors: Ilona Bērziņa

Komentēt.