Leģionāru diena – 16.marts
Šodien Rīgā un pie Brīvības pieminekļa, Lestenes brāļu kapos un citviet Latvijā notiks Otrā pasaules kara latviešu leģiona piemiņas pasākumi, notiks arī par tradicionālu kļuvušais gājiens, kurš beigsies ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa. Līdzīgi kā katru gadu arī šogad Brīvības pieminekli piemiņas pasākumu laikā drošības nolūkā apjozīs policijas barjeras.
Lēmumu, ka 16. marts būs Latvijas leģiona piemiņas diena, 1952. gada aprīlī Londonā savā valdes sapulcē pieņēma aprūpes organizācija “Daugavas vanagi,” kuri trimdā nodarbojās ar bijušo leģionāru, viņu vecāku un bērnu, kā arī no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju aprūpi. Šis datums tika izvēlēts tādēļ, ka tajā Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā abas Latviešu leģiona divīzijas – 15. un 19. – vienīgo reizi visa kara laikā kopīgi cīnījās smagās kaujā pie Veļikajas upes par augstieni “93,4”.
Latvijā leģionāru piemiņas gājiens pirmo reizi bija iecerēts jau 1989.gadā, taču tolaik pastiprinātā drošības orgānu uzmanība un milicijas ķēdes ap Brīvības pieminekli tam neļāva notikt. Pirmais gājiens ar ziedu nolikšanu Brāļu kapos bija 1990. gadā.
Tomēr starptautisku skanējumu 16. marts ieguva 1998. gadā, kad Krievijas propagandas ietekmē pasaules lielākie mediji par leģionāru dienu vēstīja kā “Waffen SS” veterānu pasākumu.
Konfrontāciju sākumpunkts bija 1998. gada 3. marta pensionāru pikets pie Rīgas domes. Policija sapulcējušos visai brutāli izdzenāja, un 15. martā krieviski runājošie pensionāri jau pulcējās piketā, kur protestēja pret leģionāru piemiņu 16. martā. Gājiena laikā tā dēvētie “antifašisti” pret gājiena dalībniekiem izkliedza dažādus saukļus, bet Krievijas Ārlietu ministrija nekavējās paziņot, ka Latvijā notiek nacisma glorificēšana. Šo notikumu iespaidā Saeima pieņēma deklarāciju “Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā”, kurā pauda Latvijas oficiālo nostāju par Latviešu leģionu. Cita starpā Deklarācijā teikts: “Leģionā iesaukto un brīvprātīgi iestājušos karavīru mērķis bija nosargāt Latviju no staļiniskā režīma atjaunošanas. Viņi nekad nav piedalījušies hitleriešu soda akcijās pret mierīgajiem iedzīvotājiem. Latviešu leģions līdzīgi Somijas armijai karoja nevis pret antihitlerisko koalīciju, bet gan tikai pret vienu tās dalībvalsti – PSRS, kas attiecībā pret Somiju un Latviju bija agresors. Kad Vācijas bruņoto spēku virspavēlniecība mēģināja sūtīt leģionārus kaujās pret ASV, Lielbritānijas un Francijas bruņotajiem spēkiem, visi leģiona virsnieki un karavīri no tā kategoriski atteicās. Tāpēc Rietumu sabiedrotās valstis – ASV, Lielbritānija un Francija jau 1946.gadā noskaidroja latviešu un igauņu leģiona jautājumu un piešķīra leģionāriem politisko bēgļu statusu. ASV pārstāvniecība 1950.gadā atkārtoti deklarēja: “Baltijas Waffen SS vienības (Baltijas leģioni) pēc sava mērķa, ideoloģijas, darbības un karavīru kvalifikācijas uzskatāmas par īpašām, no vācu SS atšķirīgām vienībām.”
16. marts uz neilgu laiku kļuva par Saeimas apstiprinātu leģionāru piemiņas dienu, tomēr jau 2000. gadā tā tika svītrota no svētku un piemiņas dienu saraksta. Lai Latviju uzņemta Eiropas Savienībā un NATO, bija vajadzīgs arī “eiropeisks skatījums uz vēsturi”, un tajā ietilpa arī atteikšanās no leģionāru piemiņas dienas atzīmēšanas valstiskā līmenī.
Kopš tā laika katra leģionāru diena iezīmējas ar piemiņas gājiena dalībnieku un atbalstītāju un “antinacistiskās komitejas” pretstāvi.
Īpaši sensitīva bijusi valdības locekļu piedalīšanās 16. marta pasākumos. Tiek uzsvērts, ka 16. marts nav Latvijas oficiāla valsts piemiņas diena, valsts augstākās amatpersonas un valdības locekļi leģionāru piemiņas pasākumos pie Brīvības pieminekļa nepiedalās. Piemēram, 2014. gadā Laimdotas Straujumas valdība nolēma, ka ministri 16. marta pasākumos nepiedalīsies un uzsvēra, ka Latvijas valsts savus kritušos karavīrus godina Lāčplēša dienā 11.novembrī. Arī bijušais premjers Valdis Dombrovskis tolaik teica, ka ministru piedalīšanās gājienā vai ziedu nolikšanā pie Brīvības pieminekļa tikai saasinātu iespējamo konfrontāciju risku, un to nesaprastu ne austrumos, ne rietumos. Valdības lēmuma neievērošana maksāja amatu toreizējam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Eināram Cilinskim.
Arī pašreizējais ministru prezidents Māris Kučinskis uzsver, ka valdības pozīcija saistībā ar ministru dalību 16.marta leģionāru atceres pasākumos ir nemainīga.
Komentēt.