Morālā kaitējuma atlīdzināšana. Talsu traģēdijas mācības
21 Apr, 2016. \\ Pa pēdām. \\ 274 komentāru.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa turpina skatīt Zolitūdes traģēdijas lietu. Deviņām personām uzrādītas apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu. Par cietušajiem krimināllietā atzīti 263 cilvēki, un kopējais pieteiktais kompensāciju apmērs ir aptuveni 155 miljoni eiro. Šīs lietas iztiesāšana liek atskatīties uz pirms deviņpadsmit gadiem notikušo Talsu traģēdiju un sekojošo tās skatīšanu vairāku gadu garumā. Talsu traģēdijā cietušie kopumā kompensācijās vēlējās piedzīt  vairāk kā 12 miljonus latus (aptuveni 17 miljoni eiro), tomēr pēc prasību iztiesāšanas visās tiesu instancēs  gan par morālo kaitējumu, gan sakropļojumu, cietušie kopumā kompensācijās saņēma ap 420 000  latu (597 606 eiro).

Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu civillietās  teikts: “Atlīdzības apmērs par morālo kaitējumu nosakāms katrā konkrētā gadījumā pēc tiesas ieskata, vadoties pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem. Jāņem vērā, ka vienotas likmes atlīdzības apmēra noteikšanai par morālo kaitējumu nepastāv. To nosaka, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu, raksturu, tā nodarīšanas apstākļus un sekas, kā arī citus būtiskus apstākļus. Piespriežamajai summai jeb atlīdzinājumam jāpilda taisnīguma, prevencijas un samierināšanas funkcija. Tam ne tikai jāsniedz mierinājums personai, kuras tiesības tikušas aizskartas, bet arī jāattur vainojamā persona no līdzīgu aizskārumu izdarīšanas nākotnē. Tādējādi atlīdzinājumam jābūt samērīgam. Salīdzināmos apstākļos atlīdzinājumam jābūt līdzīgam. Kā kritēriji atlīdzības apmēra noteikšanai ir vērā ņemami tiesas spriedumi citās lietās, kas veido vienveidīgu tiesu praksi.”

Gadiem ilgušās tiesāšanās laikā izkristalizējās, ka tiesas ieskatā morālā kompensācija par bērna nāvi Talsu traģēdijā ir 20 000 latu (28 457 eiro). Lielākā šinī lietā piespriestā morālā kaitējuma un sakropļojuma summa bija 100 000 latu (142 287 eiro).

Viena no traģiskākajām nelaimēm Latvijas vēsturē notika 1997. gada 28. jūnijā Talsos. Ugunsdzēsēju un policijas svētku laikā izskanēja paziņojums, ka iespējams pacelties ar ugunsdzēsēju autoceltni un apskatīt pilsētas panorāmu no augstuma. Sākotnēji ar pacēlāju bija paredzēts pacelt bākugunis, kas simbolizētu svētku lāpu,   taču pacēlāja grozs tika izmantots cilvēku pacelšanai. Lai arī ekspluatācijas noteikumi paredzēja, ka pacēlāja grozā drīkst atrasties līdz četriem pieaugušiem cilvēkiem, drošības noteikumi tika ignorēti. Rezultātā septītajā pacelšanās reizē  pārlūza celtņa strēle, un grozs no 18,5 metru augstuma nokrita uz asfalta. Bojā gāja deviņi bērni, bet 21 cilvēks guva ievainojumus, tanī skaitā arī smagus, kuri izraisīja invaliditāti uz mūžu.

Pēc negadījuma ierosināja krimināllietu, kurā apsūdzības tika celtas autopacēlāja šoferiem Vilnim Griķim un Igoram Ivanovam, kā arī bijušajam Talsu Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam Pēterim Bekmanim, inspektoram Modrim Keiselim un VUGD priekšnieka vietniekam Pāvelam Zagorskim. Krimināllietas izskatīšana tiesā sākās 1998. gada sākumā, bet pēc ilgām diskusijām krimināllietu sadalīja, Bekmaņa, Keiseļa un Zagorska apsūdzības daļu nododot papildizmeklēšanai. V.Griķi un I.Ivanovu tiesa atzina par vainīgiem nonāvēšanā aiz neuzmanības, smagu miesas bojājumu nodarīšanā, kas sodāma ar reālu brīvības atņemšanu, taču piemēroja viņiem Amnestijas likumu un atbrīvoja no reālas soda izciešanas cietumā. Spriedumu atstāja spēkā arī Kurzemes apgabaltiesa. Toties pārējo trīs krimināllietā apsūdzēto lietas četrus gadus ceļoja pa visām tiesu instancēm, līdz 2002. gadā Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Kurzemes apgabaltiesas  lēmumu, ar kuru Pēteri Bekmani un Modri Keiselu attaisnoja, bet Pāvelam Zagorskim atstāja spēkā Saldus rajona tiesas lēmumu par nosacītu brīvības atņemšanu uz trim gadiem.

Uzreiz pēc traģēdijas iekšlietu ministrs Dainis Turlais pieteica demisiju, atlūgumu iesniedza arī VUGD toreizējais priekšnieks Juris Ļabis. Piecas personas tika atbrīvotas no darba  Iekšlietu ministrijas struktūrās, astoņi darbinieki saņēma disciplinārsodus.

Pirmās civilprasības pret valsti un VUGD saistībā ar zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu pirmās instances tiesā bojā gājušo un cietušo tuvinieki tiesā iesniedza tikai 2006.gadā. Kopumā tika saņemtas 13 civilprasības – deviņas iesniedza 2006.gadā un četras – 2007.gadā. Tas bija saistīts ar 2006. gadā veiktajiem grozījumiem Civillikuma 1635. Pantā, kas noteica “Katrs tiesību aizskārums, tas ir – katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.” Ar minētajiem grozījumiem tika dots tiesiskais pamats morālā kaitējuma atlīdzināšanai. Gadiem ilgās tiesvedības beidzās 2013. gadā, kad VUGD noslēdza izlīgumu ar pēdējiem diviem cietušajiem, samaksājot viņiem kompensācijā kopumā 110 latus (156,516 eiro).

Tomēr, kā ne reizi vien norādījuši juristi, Latvijas tiesas ne tikai nav gatavas piespriest no atbildētāja prasītāja prasītās summas, bet arī pašas pēc sava ieskata piespriest atlīdzību par morālo kaitējumu tādos apmēros, kas būtu salīdzināmi, piemēram, ar ASV tiesu piespriestajām summām. Talsu traģēdijas civilprasībā vienam cietušajam piespriestie 142 287 eiro, joprojām ir lielākā kompensācija par morālo kaitējumu. Tomēr kā secināts Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu civillietās, tiesai, nosakot atlīdzību par nemantisko kaitējumu, jāsalīdzina Eiropas Cilvēktiesību tiesas noteiktais atlīdzinājums līdzīgās lietās un jāņem vērā ne tikai Latvijas ekonomiskās iespējas, bet arī tas, ka atlīdzība nedrīkst būt ievērojami zemāka par minimumu, kādu salīdzināmās lietās ir noteikusi ECT.

Autors: Portāla procesilatvija.lv galvenā redaktore Ilona Bērziņa
Foto: la.lv

Komentēt.