Vai neesošs līgums var kalpot tiesvedības ierosināšanai?
Neredzīgās rakstnieces Franciskas Cimares lieta aktualizēja tādu nozīmīgu problēmu, kā tiesas neuzmanību pierādījumu izvērtēšanā. Proti, prasības pieteikumā un tiesai iesniegtajos dokumentos bija uzrādīti dažādi viena un tā ceļu satiksmes negadījuma faktiskie apstākļi, vieta un datums. Pēc Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas izskatītās “NP Business centre” prasības pret zvērinātu advokātu Mārci Miķelsonu par “Līguma par kapitāla daļu iegādes iespējām un sabiedrības kopīgo pārvaldību” atzīšanu par spēkā neesošu kopš noslēgšanas brīža, izrādījies, ka dažas tiesas nespēj atpazīt arī aizdomīgus, iespējams, viltotus dokumentus, kas rezultātā rada visai smagas sekas apšaubāmā tiesvedībā ierautiem ražojošiem uzņēmumiem.
Kāda sena anekdote vēsta – “vai nu viņš nozaga mēteli, vai viņam nozaga mēteli, bet kaut kas viņam ar zagšanu bijis…” Tomēr ko darīt tad, ja izrādās, ka mēteļa nemaz nav bijis? Līdzīgā situācijā šobrīd nonākuši 26 Latvijas uzņēmumi, no kuriem, saskaņā ar tiesas spriedumu, uz spēkā neesoša līguma pamata cenšas iztiesāt vairāk kā astoņus miljonus eiro.
- gada pavasarī mēdijos parādījās ziņa, ka pret nacionālo saldumu ražotāju „Laima” un vēl vairāk kā 20 uzņēmumiem ar safabricēta tiesas procesa palīdzību tiek īstenots reiderisma uzbrukums. Vēl skandalozāku slavu šī lieta ieguva pēc tam, kad izrādījās – prasību tiesai “Menard Port LLC” izdevies iesniegt tikai ar desmito mēģinājumu. Deviņus iepriekšējos pieteikumus Rīgas Apgabaltiesas tiesneši un arī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneši 2013. gada nogalē atstāja bez virzības, prasot iesniegt prasījuma pamatotību apliecinošus dokumentus, kā arī sakārtot tiesā iesniedzamos dokumentus atbilstoši likuma prasībām. Pēc prasības pieteikuma ilgstošā ceļojuma pa tiesu gaiteņiem, labi informēti cilvēki stāstīja, ka šādu metodi mēdzot izmantot, lai lieta nenonāktu pie „nepareizā” tiesneša. Gala rezultātā lieta nonāca pie tiesneses Doloresas Bamberes, un sākās riņķa dancis ap “Laimas” un “Staburadzes” un vēl citu uzņēmumu kontu apķīlāšanu, apķīlājuma atcelšanu, un atkārtotu apķīlāšanu jau ar Rīgas Apgabaltiesas svētību. Patlaban civilprocess turpinās, un izskatās, ka līdz tā noslēgumam vēl tālu.
Miķelsons miljonus gribējis vēl pirms tiesāšanās
Būtībā šīs lietas pirmsākumi meklējami vairāk kā desmit gadus senā pagātnē, kad advokāts Miķelsons par koncernam „Nordic Partner” sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem ieguva 33,33 SIA “NP Business centre” kapitāldaļas. 2014. gada martā šīs daļas kļuva par iemeslu tiesvedības sākšanai pret NP koncerna uzņēmumiem, kuros tolaik ietilpa arī saldumu ražotāji „Laima” un „Staburadze”. Balstoties uz kopīpašumā esošajam uzņēmumam it kā nodarītajiem zaudējumiem, „Menard Port LLC” iesniedza prasību tiesā, un prasīja no „Nordic Partners” koncerna uzņēmumiem piedzīt vairāk kā piecus miljonus eiro. Interesants ir arī civilprasības celšanas laiks – īsi pirms „Nordic Partners” īpašumā esošo AS „Laima”, SIA „Gutta” un AS „Staburadze” pārdošanas norvēģu „Orkla” grupai. Saskaņā ar neoficiālu avotu teikto, iespējams, ieinteresētās personas cerējušas, ka pirms svarīgā darījuma „Nordic Partners” nevēlēsies pieļaut skandālu, un prasītos miljonus samaksās kā izlīgumu. Netieši to apliecināja vēl kāda neoficiālu avotu pausta informācija. Pirms prasības celšanas M.Miķelsons uzņēmuma īpašniekam esot piedāvājis savas daļas atpirkt par neadekvāti lielu summu, un kad viņa prasība noraidīta, esot draudējis ar izrēķināšanos, tanī skaitā arī tiesu darbiem. Vēl vairāk – 2012. gadā viņš kādā elektroniskā pasta vēstulē SIA “NP Management” likumiskajam pārstāvim veltījis šādus vārdus: “(..) es juutu nepārvaramu velmi Tevi izvilkt cauri dubljiem (..)” (saglabāta e-vēstules oriģinālā rakstība – aut.)
Galdā liek advokāta neizpaužamo informāciju
Mārcis Miķelsons uzņēmumam ilgus gadus sniedza juridiskos pakalpojumus, tanī skaitā konsultēja arī par koncerna izveides struktūru, un viņam bija labi zināma praktiski visa ar “Nordic Partners” darbību saistītā informācija, arī koncerna komercnoslēpumi. Šo informāciju zvērināts advokāts arī izmantojis, ceļot prasību tiesā pret kādreizējo klientu. To, ka M.Miķelsons tādējādi pieļāvis rupju Advokatūras likuma 65. panta pārkāpumu (Zvērināts advokāts nedrīkst būt vienā un tajā pašā laikā abu pušu padomnieks un pilnvarnieks, viņš nedrīkst arī pāriet vienā un tajā pašā lietā no vienas puses pie otras) un 67. panta pārkāpumu (Zvērināts advokāts nedrīkst izpaust sava pilnvardevēja noslēpumus ne tikai lietas vešanas laikā, bet arī pēc atbrīvošanas no lietas vešanas vai pēc lietas pabeigšanas. Viņam jānodrošina šo prasību ievērošana arī sava personāla darbā), kā arī Advokātu Ētikas kodeksa pārkāpumus, atzina arī zvērinātu advokātu ētikas komisija. Tomēr Latvijas Zvērinātu advokātu padomei klienta noslēpumu izmantošana savā labā nešķita pietiekams iegansts disciplinārlietas ierosināšanai. “Nordic Partners” savu interešu aizstāvībai vērsās tiesā, un, kā neoficiāli kļuvis zināms, tiesa atzinusi – Mārcis Miķelsons pārkāpis zvērināta advokāta ētikas normas kā arī Advokatūras likuma prasības, un klienta uzticību izmantojis ļaunprātīgi.
Spēkā neesošais kopīgās pārvaldības līgums
Miljonos mērāms ieguvums ir pietiekami kārdinošs kumoss, lai tiesāšanos turpinātu par katru cenu. Tomēr Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa secinājusi – līgums, pamatojoties uz kuru 2014. gada martā “Menard Port LLC” cēlis prasību par kopīpašumā esošajam “NP Business centre” it kā nodarītajiem zaudējumiem, ir spēkā neesošs no noslēgšanas brīža. Turklāt neskatoties uz tiesas vairākkārtējām prasībām, advokāts Mārcis Miķelsons, kuram gan vajadzētu zināt, ka tiesas prasības ir jāpilda, līguma oriģinālu tiesai tā arī neiesniedza. Tomēr tieši uz šā līguma pamata balstās “Menard Port LLC” vairākus miljonus vērtā prasība. Advokāta nevēlēšanās iesniegt tiesai līguma oriģinālu, liek apšaubīt jau pašu tā eksistences faktu.
“Menard Port LLC” 2014. gada marta prasības pieteikumā Rīgas pilsētas Vidzemes rajona tiesai teikts: “(..) Minētās kapitāldaļas prasītājs ieguva uz 2005. g. 15. februārī noslēgtā līguma pamata (..) un “Starp Atkarīgās sabiedrības dalībniekiem 2005. gada 15. februārī ir noslēgts Dalībnieku līgums, kurš nostiprina Valdošo Uzņēmumu tiesības iecelt sabiedrības izpildinstitūcijas locekļu vairākumu un kontrolē balsstiesību vairākumu sabiedrībā, balsojumu noteiktos jautājumos saskaņojot ar Prasītāju kā mazākumdalībnieku (..)”. Dažādu jautājumu nesasakņošana, saistībā ar minētā līguma noteikumiem, par kuriem “Menard Port LLC” it kā neesot zinājis, un kuriem nekādi nebūtu piekritis, lielā mērā arī kalpoja par pamatu prasības celšanai.
Tomēr Vidzemes rajona tiesa, kura tik ātri pieņēma lēmumu par ražojošu uzņēmumu kontu apķīlāšanu, nezināmu iemeslu dēļ nevēlējās redzēt, ka tiesai iesniegtais minētais līgums ir tikai angļu valodā rakstīta līguma fotokopija, un notariāli apliecināts ir nevis pats līgums, bet gan fotokopijas tekstu tulkojušā tulka paraksts. Līguma oriģinālu Rīgas Vidzemes rajona tiesa nemaz neprasīja, bet Rīgas Kurzemes rajona tiesai pat pēc vairākkārtējiem lūgumiem Mārcis Miķelsons oriģinālu neiesniedza. Saskaņā ar tiesas materiāliem nav saprotams, kādēļ līgums slēgts vairākus mēnešus pēc “NP Business centre” dibināšanas, nevis līdz ar uzņēmuma dibināšanu vai pirms tās. Tāpat nav saprotams, kāpēc līgumu vispār bija nepieciešams slēgt, jo neviena no līgumu it kā parakstījušām fiziskajām personām nav “NP Business centre” dalībnieki. Līdz ar to minētais līgums ir pretrunā kā ar Komerclikuma normām, kuras paredz, ka ar sabiedrības daļām ir tiesīgs rīkoties tikai tās dalībnieks. Turklāt, lai arī vairumā no līguma noteikumiem paredzēta obligāta atsevišķu līguma pušu piekrišana dalībnieku lēmumu pieņemšanai, ar minētā līguma noteikumiem saistīta lēmumu saskaņošanas procedūrā visā “NP Business centre” darbības laikā nav veikta. Tiesa arī norāda – Kriminālistikas pārvalde pēc tiesai iesniegtā dokumenta ekspertīzes atzinusi, ka uz uzrādītā dokumenta angļu versijas atrodamie paraksti veikti nevis ar rakstāmpiederumu, bet gan ar tehniskiem līdzekļiem, kas ļauj apšaubīt parakstu īstumu.
Ja reiz līgumu, uz kuru atsaucoties Mārcis Miķelsons savas sievas uzņēmuma “Menard Port LLC” vārdā cēlis prasību par vairāku miljonu piedziņu, tiesa atzinusi par spēkā neesošu no spēkā noslēgšanas brīža, tad arī visa lieta nav izēstas olas čaumalas vērta. Pēc loģikas likumiem tam vajadzētu tā būt, taču jau ne reizi vien esam pārliecinājušies, ka Latvijas tiesām ir pašām savi loģikas likumi, un tas, ka prasība, saskaņā ar tiesas atzinumu, celta uz fiktīva līguma pārkāpumu pamata, visticamāk, tiesas dzirnas neapturēs. Varam būt pārliecināti arī par to, ka M.Miķelsons pirmās instances spriedumu pārsūdzēs. Un tas nozīmē, ka skandāls ap “Laimas”, “Staburadzes” un vēl vairāk kā divdesmit Latvijas uzņēmumu reiderismu turpināsies vēl ilgi.
Autors: Portāla procesilatvija.lv galvenā redaktore Ilona Bērziņa
Komentēt.