Vai reideri steidz izpārdot mantu?
Kamēr prokuratūra pēc apsūdzības uzrādīšanas gatavo krimināllietu tiesai, šīs pašas lietas “strīdus ābolu” – iespējams, noziedzīgiem līdzekļiem iegūto mantu, kriminālprocesā apsūdzētās personas mēģina nodot trešajām personām ar civillietas palīdzību citā tiesā. Ja “gājiens ar zirdziņu” izdosies, tiesībsargājošās institūcijas saņems smagu pliķi reputācijai, bet sabiedrībai tiks raidīts signāls, ka, iespējams, noziedzīga nodarījuma rezultātā iegūtu mantu Latvijā var samērā viegli legalizēt.
Šīs lietas aizsākumi meklējami teju desmit gadus senā pagātnē, kad zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons kopā ar saviem ģimenes locekļiem ķērās pie akciju sabiedrības “Pilsētprojekts” akciju uzpirkšanas (vēlāk tās nonāca M.Miķelsonam pastarpināti piederoša uzņēmuma SIA “Pilsetprojekts Invest” īpašumā). Pirkuma līgumi tika apslēpti aiz dāvinājuma līgumiem, un, kā minēts a/s “Pilsētprojekts” akcionāru vēl 2011. gadā rakstītajā iesniegumā Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, tādējādi, iespējams, notikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija.
Kāpēc šīs akcijas bija interesantas? A/s “Pilsētprojekts” pašai par nelaimi piederēja SIA “Latvijas Projektēšanas sabiedrība” (LPS) daļas, bet LPS īpašumā bija vairākus miljonus latu vērta biroju ēka Rīgā. SIA “Pilsetprojekts Invest” ieguva akciju kontrolpaketi, un ātri vien virknes fiktīvu darījumu rezultātā a/s “Pilsētprojekts” tika novesta līdz maksātnespējai. Tikmēr SIA “Pilsetprojekts Invest” jau ar 423 LPS kapitāldaļām, kuras no AS „Pilsētprojekts” tika iegūtas uz neesošu saistību dzēšanas rēķina, kļuva par LPS mazākuma dalībnieku. Jaunajam dalībniekam ar tiesas lēmuma palīdzību īslaicīgi izdevās panākt balsstiesību liegšanu LPS dalībnieku vairākumam, tika ievēlēta jauna, SIA “Pilsetprojekts Invest” kontrolēta valde, kura ķērās pie LPS mantas izsaimniekošanas. Viens no tās pirmajiem darbiem bija biroju ēkas ieķīlāšana Jaunzēlandes ofšoram “Pegas Consulting Ltd”, kura patiesais labuma guvējs, kā vēlāk izrādījās, bija Mārcis Miķelsons. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka SIA „Pilsetprojekts Invest” ieceltās LPS valdes “saimnieciskās darbības” laikā parakstīti virkne LPS interesēm neatbilstošu dokumentu un realizēta faktiskiem apstākļiem neatbilstoša darbība, nolūkā panākt LPS maksātnespējas iestāšanos. Gala mērķis bijis LPS nekustamā īpašuma un finanšu līdzekļu izkrāpšana.
Saistībā ar šiem notikumiem prokuratūra 2015. gada martā vairākām personām, tai skaitā arī zvērinātam advokātam Mārcim Miķelsonam un viņa radiniekam – bijušajam LPS valdes priekšsēdētājam Dzintaram Skujiņam, uzrādīja apsūdzības par svešas mantas un tiesību uz svešu mantu iegūšanu ar viltu un organizētā grupā. Savukārt LPS dalībnieku vairākums jau civiltiesiskā kārtībā iesniedza tiesā prasību par SIA “Pilsetprojekts Invest” izslēgšanu no LPS dalībniekiem. Ja prasība tiktu apmierināta, SIA “Pilsetprojekts Invest” piederošās 423 LPS kapitāldaļas nonāktu LPS īpašumā, kurai, savukārt, būtu pienākums šīs daļas pārdot, 80% no iegūtajiem līdzekļiem izmaksāt SIA “Pilsētprojekts Invest”, bet pārējie 20% paliktu LPS.
Otrs iespējamais scenārijs SIA “Pilsetprojekt Invest” patiesajiem īpašniekiem būtu daudz nepatīkamāks. Proti, krimināllietas iztiesāšanas gaitā SIA “Pilsetprojekts Invest” īpašumā esošās daļas var tikt atzītas par noziedzīgi iegūtu mantu, kas konfiscējama par labu valstij. Patlaban SIA “Pilsetprojekts Invest” piederošajām LPS daļām ar tiesas lēmumu uzlikts atsavināšanas aizliegums, taču 18. martā Zemgales apgabaltiesa skatīs jau trešo pieteikumu par tā atcelšanu. Jāpiebilst, ka iepriekš gan ar pirmās, gan otrās tiesu instances lēmumiem nodrošinājums tika atstāts spēkā. Atklāts paliek jautājums – kādēļ, lietai prokuratūrā esot jau finiša taisnē, SIA “Pilsetprojekts Invest” šāda tiesvedība par prasības nodrošinājuma atcelšanu ir vajadzīga?
Iespējams, visa vaina tā, ka 6. aprīlī tiesā paredzēts skatīt prasību par SIA “Pilsetprojekts Invest” izslēgšanu no LPS. Taču ja 18. martā tiesa nodrošinājumu neatceļ, lēmumu iespējams pārsūdzēt, tādējādi “noraujot” plānoto lietas izskatīšanu pēc būtības.
Daudz interesantāka aina paveras, ja tiesa lemj par nodrošinājuma atcelšanu. Tādā gadījumā SIA “Pilsetprojekts Invest” dota zaļā gaisma minēto daļu atsavināšanai vai ieķīlāšanai, tā padarot tālāko tiesāšanos bezjēdzīgu. Par to, ka ceļš šādai notikumu attīstībai jau iezīmēts, liecina 2016. gada 4. februārī starp SIA “Pilsetprojekts Invest” un Lielbritānijas uzņēmumu “Kalamadea LP” noslēgtais LPS 423 kapitāla daļu pirkuma nodoma līgums. Potenciālais pircējs par daļām, kuru apšaubāmo iegādi tiesa vēl vētīs krimināllietā, sola vienu miljonu 345 tūkstošus eiro, turklāt drošības naudu – 300 tūkstošus eiro, apņemas iemaksāt šim nolūkam atvērtā darījuma kontā mēneša laikā kopš minētā līguma parakstīšanas, ja vien pārdevējs būs iesniedzis tiesā pieteikumu par nodrošinājuma atcelšanu. Šāds pieteikums tiesā ir, un būtu interesanti uzzināt, vai kādā kontā atrodama arī drošības nauda… Lielbritānijas uzņēmumu reģistra dati neapstiprina “Kalamadea LP” turību un līdz ar to aktuāls ir jautājums, no kurienes šis uzņēmums plāno ņemt teju pusotru miljonu eiro LPS daļu iegādes darījuma finansēšanai, un kurš ir šī uzņēmuma patiesā labuma guvējs? Par to būtu jāinteresējas Latvijas kredītiestādei, kura atvērusi “Kalamadea LP” bankas kontu.
Vēl kāda ar minētajām tiesvedībām, iespējams, nesaistīta, tomēr vērā ņemama nianse ir februārī notikušais uzbrukums LPS valdes priekšsēdētājam, kurš vairākus gadus pārstāv LPS tās cīņā pret reideriem. Tā kā nekas no uzbrukumā cietušā personīgajām mantām nav paņemts, ir skaidrs, ka uzbrukums nav noticis laupīšanas nolūkā. Šobrīd var tikai minēt, vai uzbrukums ir saistīts ar gadiem ilgstošo LPS reiderisma lietu. Par notikušo ierosināts kriminālprocess.
Bet attiecībā uz SIA “Pilsetprojekt Invest” piederošajām 423 LPS kapitāldaļām iespējams diezgan droši pieļaut, ka minēto daļu pārrakstīšana citai kompānijai, ja tiesa atcels nodrošinājumu, vēlāk ļaus apgalvot – to jaunais īpašnieks ir labticīgs ieguvējs, kuram ar krimināli sodāmām darbībām nav ne vismazākā sakara. Rezultātā būsim visai pasaulei parādījuši, ka noziedzīgi iegūtas mantas legalizēšanai mūsu likumdošanā vēl ir pietiekami daudz spraudziņu, bet tiesībsargi būs saņēmuši knipi pa pieri.
Nobeigumā vēlos piebilst – saskaņā ar Satversmi ikviens ir uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav pierādīta tiesā.
Autors: Portāla procesilatvija.lv galvenā redaktore Ilona Bērziņa
Komentēt.