Kā sevi pasargāt no naudas viltotājiem
Rīgā atklāts lielākais viltotas naudas daudzums visā Latvijas vēsturē – apmēram 3,5 miljoni ASV dolāru. Aizturēti arī viltotu eiro banknošu izgatavotāji, pie kuriem atrasti apmēram 200 tūkstoši viltoti eiro. Diemžēl naudas viltošana Latvijā nav ārkārtējs noziegums. Vēl tikai pērn policija aizturēja sešus jaunus vīriešus par viltotu 50 eiro banknošu izplatīšanu, bet 2014. gadā Latvijā tika atklātas 968 viltotas eiro banknotes un 351 viltota monēta, par kopējo summu – 51 600 eiro.
Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū naudas viltošana, saskaņā ar Kriminoloģisko pētījumu centra datiem, bija visizplatītākais ekonomisko noziegumu veids Baltijas valstīs. Kopš 2010.gada ik gadu Latvijā tika konstatēti no 15 000 līdz 40 000 viltotu lata naudas zīmju. Bet 2014. gadā naudas viltošanas gadījumu skaits sāka samazināties.
Viltotāji visvairāk iecienījuši 50 un 20 eiro banknotes. Tās ir samērā viegli iesmērēt taksometru šoferiem, nelielos veikalos vai degvielas uzpildes stacijās. Ja viltotās naudas saņēmēji nepārbauda banknotes ar speciālām ierīcēm, vai vienkārši neatpazīst viltojumu, tad šāda naudas zīme var nonākt jau cita cilvēka rīcībā, un doties apgrozībā, līdz viltojums tiks atpazīts. Tādēļ iespēja “iedzīvoties” viltojumā ir praktiski katram. Ja cilvēks, teiksim, veikalā norēķināsies ar viltotu naudas zīmi un viltojumu atpazīs, tad, banknote tiks konfiscēta un viltotās banknotes devēju veikala apsardze aizturēs līdz policijas atbraukšanai.
Viltotu naudu nekompensē. Tas nozīmē, ja pircējam veikalā konfiscēta, piemēram, viltota 50 eiro banknote, šī nauda viņam jānoraksta zaudējumos. Savukārt ja cilvēkam ir aizdomas, ka viņam iedotā naudas zīme var būt viltota, to ar speciālas ierīces palīdzību var pārbaudīt visas banku filiālēs. Tomēr prātīgākais būtu vērsties Latvijas Bankas klientu kasē Rīgā, kur naudas zīmi pārbaudīs kvalificēti eksperti. Nereti gadās, ka aizdomīgā naudas zīme ir nevis viltota, bet gan bojāta. Tādā gadījumā to turpat Latvijas bankas kasē samainīs pret citu.
Kā pārliecināties par eiro banknošu īstumu?
Banknošu drukāšanai tiek izmantota īpaša iespiedtehnoloģija, tādēļ tās viegli atpazīt ar tausti. Tā kā daļa elementu izgatavoti ar dobspiedi, ar roku iespējams sajust biezo krāsvielas slāni.
Vēl viens aizsardzības elements ir daudztoņu ūdenszīme, kura labi redzama, apskatot banknoti pret gaismu. Redzama aizsargjosla ar mikrotekstu – sīkiem burtiem salasāmu tekstu “EURO” un nomināla ciparu apzīmējumu..
Grozot banknoti, aversā redzams mainīgs hologrammas attēls, bet reversā – zeltīta josla (piecu un divdesmit eiro banknotēm).
Kā atpazīt viltotas 20 un 50 eiro naudaszīmes?
Viltotā 20 eiro banknotē visbiežāk nav iestrādāts dobspiedums, tādējādi ar tausti nevar sajust burtus “BCE ECB EZB EKT EKP” vai uzrakstu “20 EURO”. Tāpat šīs naudaszīmes metāliskā josla salīdzinājumā ar oriģinālu nav tik spīdīga, lai arī ir redzami nomināla cipari un eiro simbols. Tāpat viltotai banknotei reversā atkarībā no apskates leņķa nemainās attēla krāsa, ūdenszīme ir dzeltena, bet aizsargjoslā trūkst drukātā uzraksta “20 EURO”.
Arī viltotām 50 eiro banknotēm parasti nav jau minētā dobspieduma, ūdenszīme ir izplūdusi, aizsargjoslā nav drukātā uzraksta “50 EURO”, vai arī šajā vietā redzami nesalasāmi simboli. Viltojumā metāliskajam attēlam nav krāsu pārejas, banknotes apakšā un zīmējumā mikroteksts nav izlasāms. Tāpat elementi, kas redzami no banknotes abām pusēm, var nesakrist. Vēl 50 eiro banknotes viltojumu apliecina arī fakts, ka nomināla krāsa banknotes reversā nemainās, vai arī nomināls aversā var būt rozā krāsā.
Kāda ir atbildība par naudas viltošanu un izplatīšanu?
Krimināllikuma 192. pants paredz, ka par viltotu Latvijā apgrozībā esošu vai apgrozībai paredzētu naudaszīmju, monētu, valsts finanšu instrumentu vai ārvalstu valūtas izgatavošanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu, iegādāšanos vai glabāšanu nolūkā to izplatīt, kā arī par šāda viltojuma izplatīšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Savukārt par tādām pašām darbībām, ja tās veiktas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Komentēt.