Kāds būs pretrunīgi vērtēto Krimināllikuma grozījumu liktenis?
07 Apr, 2016. \\ Palīgs uzņēmējiem. \\ 193 komentāru.

Paredzams, ka Saeima jau nākamnedēļ var pieņemt strīdīgos grozījumus Krimināllikumā, kuru deklarētais mērķis ir aizstāvēt Latvijas suverenitāti hibrīkara apstākļos, taču kuros saskatāms arī apdraudējums vārda brīvībai. Grozījumus krimināllikumā Saeima plāno pieņemt steidzamības kārtā, un tas nozīmē likuma pieņemšanu divos lasījumos, turklāt saskatot likuma nepilnības, iebildumus nevarēs izteikt arī Valsts prezidents.

Pretrunīgi vērtētie grozījumi medijos jau vairākkārt skarbi kritizēti. Pret tiem iebildumus vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai izteicis arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Norādot, ka atzinīgi vērtē Saeimas komisiju izrādīto iniciatīvu pilnveidot Krimināllikuma X nodaļas “Noziegumi pret valsti” regulējumu, prezidents uzsver: “Likumdevējam arī šajā gadījumā ir pienākums ievērot augstāka juridiskā spēka tiesību normas un respektēt tajās nostiprinātās konstitucionālās vērtības. (..) Demokrātiskās valsts iekārtas un valsts drošības aizsardzība ir leģitīms mērķis, un valstij ir jābūt spējīgai aizsargāt šīs konstitucionālās vērtības. Tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst, ka mūsu konstitucionālās iekārtas kodolā ietilpst tiesiskas valsts principi un cilvēka pamattiesības. Demokrātiskās valsts iekārtas un valsts drošības aizsardzība pieļauj tikai tādus personas pamattiesību ierobežojumus, kuri ir saskaņoti ar Satversmi un cilvēka pamattiesībām.”

Ko paredz Krimināllikuma grozījumi, kuriem tautā jau dots “Āboltiņas grozījumu” vārds?

Likumprojekts Grozījumi Krimināllikumā

  1. Izteikt 80., 80.1un 81. pantu šādā redakcijā:

“80. pants. Pret Latvijas Republiku vērsta darbība

(1) Par darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību vai suverenitāti vai kas vērsta uz teritoriālās vienotības graušanu, valsts varas gāšanu vai valsts iekārtas grozīšanu, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

(2) Par tādu pašu darbību, ja tā izdarīta, lietojot vardarbību, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

80.1 pants. Apvienošanās organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latvijas Republiku vērstu darbību

Par vairāk nekā divu personu apvienošanos organizētā grupā nolūkā vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību vai suverenitāti, graut teritoriālo vienotību, gāzt valsts varu vai grozīt valsts iekārtu —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

  1. pants. Pret Latvijas Republiku vērsts aicinājums

Par publisku aicinājumu vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību vai suverenitāti vai graut teritoriālo vienotību, gāzt valsts varu vai grozīt valsts iekārtu vai par šādu aicinājumu saturoša materiāla izplatīšanu, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.”

  1. Papildināt likumu ar 81.1pantu šādā redakcijā:

“81.1 pants. Palīdzība ārvalstij pret Latvijas Republikas drošības interesēm vērstā darbībā

Par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai kaitīgā darbībā pret Latvijas Republikas drošības interesēm, kas izdarīta tieši vai ar citas personas starpniecību,—

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.”

  1. Izslēgt 82. un 83. pantu.
  2. Izteikt 85. pantu šādā redakcijā:

“85. pants. Spiegošana

(1) Par neizpaužamu ziņu vākšanu vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību, kā arī par jebkādu citu ziņu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tieši vai ar citas personas starpniecību —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

 (2) Par valsts noslēpuma vākšanu vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divdesmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.”

  1. Papildināt likumu ar 95.1pantu šādā redakcijā:

“95.1 pants. Valsts noslēpuma nelikumīga iegūšana

(1) Par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu, ja šim nodarījumam nav spiegošanas pazīmju, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

(2) Par šā panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja tas saistīts ar valsts noslēpuma nolaupīšanu vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”

Piecu Biedrību protesta būtība

Piecas Biedrības – Kredītņēmēju Nacionālā atbalsta biedrība, biedrība Baltais bruņinieks, Amfonda kredītņēmēju apvienība, biedrība Gobas Bolderājā, biedrība, Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā – 2016. gada 21. martā Par Saeimas Kārtības ruļļa un Satversmes pārkāpumu vērsās ar iesniegumu Saeimas Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijā.

“Saeima 2016. gada 3.martā pēkšņi mainīja sēdes darba kārtību, un steidzamības kārtībā balsoja izmaiņas Krimināllikumā – grozīti 80., 80.1 , 81., 85.panti, ieviesti jauni 81.1 un 95.1 panti. Par sodāmu tiek noteikta kredītiestāžu rīcībā esošās informācijas par klientu vākšana, ekspertu slēdzienu glabāšana datoros, iestāžu iekšējās lietošanas informācijas, kas nav slepena, iegūšana, u.c.,” teikts iesniegumā.

“Likumprojektu par izmaiņām Krimināllikumā, kurš paredz ieviest valstī represīvu režīmu un, pēc būtības, aptur Satversmes darbību, nav skatījis un virzījis Ministru kabinets, nav virzījusi Nacionālās drošības padome, kuru vada Valsts Prezidents. Līdzīgu projektu nav Igaunijā un Lietuvā, un pret Krimināllikuma šiem grozījumiem iebilst Valsts Prezidents. Līdz ar to neapstiprinās izteikumi, ka likuma grozījumi esot ASV prasība. Tādu nevar būt, jo Latvija ir suverēna valsts.
Tā kā grozījumus nav virzījuši valdība, prezidents, Nacionālā drošības padome un nav bijusi NATO prasība, saskatāms, ka šo likuma grozījuma iniciatori ir komisiju vadītāji Solvita Āboltiņa un Gaidis Bērziņš. Abi ir tieslietu sfērā vadošie cilvēki pēdējos 10 gadus. Viņi ir atbildīgi par negācijām nozarē.
Savu pilsoņu aizstāvību pret krāpšanu un noziegumiem Latvijas valsts nespēj nodrošināt. Ir tūkstošiem lietu, kur izmeklēšana formāla. Lēmums likvidēt Policijas akadēmiju ir pasliktinājis stāvokli. Noziedzīgā rīcībā ir pieķerti notāri, augsta ranga policijas un ieņēmumu dienesta ierēdņi, prokurori, tiesneši un pašvaldību vadītāji. Par dokumentu viltošanu ir notiesāta pat Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja (viltojumi atklāti Juridiskās komisijas protokolos 10. Saeimā), “raksta Biedrības.

Iesnieguma autori pauž bažas, ka “izmaiņas Krimināllikumā ir ierosinātas ar slēptu mērķi iespaidot tiesvedības, kurās tiek skartas naudas atmazgāšanas shēmas, atsevišķu mecenātu interesēs”.

Iespējams, šādu viedokli sekmējis Likumprojekta anotācijā sniegtais skaidrojums attiecībā uz 85. pantā minēto neizpaužamo ziņu vākšanu. Cita starpā anotācijā teikts:

“Ārvalsts izlūkdienestus interesē ne tikai neizpaužamas ziņas vai klasificēta informācija, bet arī cita veida informācija, piemēram, vietējās sabiedrības attieksmes monitorings kādā konkrētā jautājumā, publiski nepieejami ekspertu viedokļi, dažādu sabiedrības grupu brīvi nepieejami viedokļi, politisko un nevalstisko organizāciju plāni un darbības pārskati, personiska rakstura informācija par konkrētām personām, kuras varētu kalpot par informācijas avotiem (piemēram, informācija par šādu personu finansiālo stāvokli, raksturu, dzīvesveidu u.tml., ko var izmantot, lai dibinātu kontaktu, šantažētu vai uzpirktu attiecīgo personu). Ārvalsts izlūkdienestam iegūstot šādu informāciju, tā sniedz būtiskas priekšrocības tālāku aktīvo pasākumu plānošanai, kas var tikt vērstas pret Latvijas valsts drošības interesēm. Tādējādi personas apzināta informācijas vākšana un nodošana ārvalsts izlūkdienestam (rīkojoties tā uzdevumā vai citādi pārstāvot tā intereses) pati par sevi ir kaitīga darbība, neatkarīgi no iegūstamās informācijas rakstura”.

Valsts prezidenta ieteikumi

Valsts prezidents vērsis Juridiskās komisijas uzmanību uz vairākiem Likumprojekta formulējumiem, kur nepieciešamas skaidrākas un precīzākas redakcijas, lai neradītu bažas par piedāvātā risinājuma atbilstību Satversmei un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.

“Pirmkārt, Likumprojektā piedāvāto Krimināllikuma 80., 80.1 un 81.panta jauno redakciju tekstā nepārprotami jānorāda, ka šajos pantos paredzētā kriminālatbildība iestājas tikai par antikonstitucionālu rīcību. Nebūtu pieļaujama piedāvāto normu redakcija, kuru interpretācijas rezultātā kriminālatbildība varētu iestāties arī gadījumos, kad persona īsteno Satversmē paredzētās tiesības.

Otrkārt, Likumprojektā piedāvātās Krimināllikuma 81.1 un 85.panta redakcijas ir jāpadara skaidrākas, lai no normu teksta vien personas varētu saprast, kādas darbības turpmāk būs krimināli sodāmas. Jo īpaši aicinu ļoti rūpīgi apsvērt piedāvātā Krimināllikuma 81.’panta tvērumu, nepieciešamību un formulējuma skaidrību,” teikts vēstulē.

Valdošās koalīcijas deputātu solījumi

Koalīcijas deputāti gan sola novērst bažas par iespējamo vārda brīvības apdraudējumu, tomēr skaidras atbildes uz jautājumu, vai Krimināllikuma grozījumiem tiks saglabāts steidzamības statuss, nav. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis vien izteicies, ja likumprojekta redakcija būšot atbilstoša Satversmei un nebūs pretrunīga, to varēšot izskatīt divos lasījumos. Pretējā gadījumā būšot jāvērtē steidzamības atcelšana.

Komentēt.