Kā izvairīties no saslimšanas ar gripu?
No gripas šogad miruši jau septiņi cilvēki, taču Slimību un profilakses kontroles centrs informē, ka slimnīcās nonākuši jau vairāk nekā 400 pacienti. Gripas epidēmija plešas plašumā, un ārsti brīdina, ka šogad šī bīstamā vīrusu infekcija vissmagāk var skart vecāka gadagājuma cilvēkus virs 65 gadiem.
Visbīstamākās ir gripas komplikācijas, un lai tās nepieļautu, svarīgi ir gripu atpazīt un ārstēšanos uzsākt jau pašā saslimšanas sākumā. Kā atšķirt saaukstēšanos no gripas, un kā rīkoties, lai gripas sezonas laikā sevi pēc iespējas pasargātu?
Kas ir gripa?
Gripa ir akūta, īpaši lipīga elpošanas orgānu vīrusu infekcija. Gripai raksturīgi parādīties pēkšņi un visizplatītākie pirmie simptomi ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, drebuļi, drudzis, galvassāpes, nespēks, sāpes acīs, muskuļos, kaulu laušanas sajūta. Pēc tam parādās kakla sāpes, sauss klepus. Šī infekcijas slimība no citām atšķiras ar ātrumu, ar kādu tā izplatās. Ar gripu saslimst katrs desmitais pieaugušais un katrs trešais bērns.
Gripu izraisa vīruss, kas no citiem atšķiras ar savu mainīgumu. Uz tā ārējā apvalka atrodas antigēni, kas katru gadu ir citādākā kombinācijā. Kad vīruss nokļūst cilvēka organismā, pret šiem antigēniem izstrādājas vielas. Jo ātrāk organisma imūnsistēma izveido antivielas, jo ātrāk atveseļojamies un rodas imunitāte. Tomēr antivielas, kuras izveidojušās iepriekšējā sezonā, vairs neder nākamās sezonas gripas vīrusam, tāpēc iespējamība saslimt saglabājas.
Gripas infekcijas avots ir slims cilvēks, kas klepojot, šķaudot, runājot vai smejoties apkārt rada mākoni ar augstu vīrusu koncentrāciju. Pēc kārtīgas nošķaudīšanās vīrusi var izplatīties pat sešu metru attālumā un atrasties telpas gaisā apmēram 30 minūtes. Ja tie nosēžas uz mēbelēm vai citiem priekšmetiem, savu dzīvotspēju gripas vīrusi saglabā vairākas dienas. Var inficēties arī ar priekšmetiem, uz kuriem ir slimā cilvēka deguna un rīkles izdalījumi. Tieši tāpēc gripas epidēmijas laikā ir ieteicama bieža telpu vēdināšana, mitra uzkopšana un UV apstarošana.
Ja esat saslimis, palieciet mājās!
Saslimušie cilvēki ir infekciozi 24 stundas pirms gripas slimības sākuma un līdz gripas simptomu izzušanai. Pirmās divas līdz piecas dienas pēc saslimšanas cilvēka organisms ir kā gripas vīrusa perēklis un ir bīstams apkārtējiem. Ja nav komplikāciju, slimība ilgst nedēļu. Šo laiku vajadzētu pavadīt mājās, jo bīstama ir nevis pati slimība, bet komplikācijas, ko tā var radīt. Gripas biežākās komplikācijas ir bronhīts un pneimonija, kas attīstās pievienojoties infekcijai. Pneimonijas simptomi ir līdzīgi gripai, taču tie ir smagāki. Klepus kļūst biezāks un ar krēpām, turpinās drudzis. Var parādīties sāpes krūtīs. Vecākiem cilvēkiem (pēc 65 gadiem) risks, ka izveidosies komplikācijas, ir daudz lielāks.
Ja slimība noris bez sarežģījumiem, nedēļas līdz desmit dienu laikā cilvēka pašsajūta un veselības stāvoklis jūtami uzlabojas. Jārēķinās ar to, ka pēc gripas izslimošanas vēl pāris nedēļas tomēr var saglabāties šādi simptomi – nervozitāte, nogurums, enerģijas trūkums. Primārais, kas nepieciešams, lai izārstētu gripu ir atpūta, miers un daudz miega. Gultas režīms būtu jāievēro trīs līdz piecas dienas. Tas ir īpaši svarīgi, lai gripas infekcija neizraisītu tādas bīstamas sekas kā, piemēram, sirds muskuļa iekaisumu. Jādzer daudz šķidruma, vēlams divi līdz trīs litri dienā – ūdens, tējas, sulas. Vajadzētu ēst ķiplokus un sīpolus, daudz C vitamīna.
Kā atšķirt gripu no saaukstēšanās?
Lai gan daudz simptomu šīm abām slimībām ir līdzīgi, tomēr tās ir viegli atšķiramas. Saaukstēšanās gadījumā drudzis var nebūt vispār, ja ir – neliels un viegls, savukārt gripa parasti plosās ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, pat 39° – 40°C, kas ilgst vairākas dienas. Saaukstējoties var būt nelielas ķermeņa un acu sāpes vai nebūt vispār, bet gripas gadījumā šādas sāpes ir izteiktas un stipras, ķermenis ir noguris, cilvēks jūtās „salauzts”. Slimojot ar gripu, cilvēkam ir izteikts vājums, kas ilgst arī pēc atveseļošanās, slimības sākuma posmā pat pilnīgs spēku izsīkums, savukārt saaukstēšanās gadījumā tas var būt neliels nespēks un tikai slimības pirmajās dienās. Saaukstēšanās laikā izteikti novērojamas iesnas, aizlikts deguns, kakla sāpes, gripas laikā tas var būt, taču retāk. Saaukstēšanās laikā biežāk ir sauss klepus un viegla diskomforta sajūta krūtīs, gripas laikā ir klepus un diskomforta sajūta krūtīs, kas kļūst arvien stiprāki un izteiktāki. Gripu var pavadīt spēcīgas galvassāpes, pat reiboņi.
Vakcinēties vai nevakcinēties?
Potējoties pret gripu, mākslīgi veidojas imunitāte. Organismā ievada vakcīnu, kas satur novājinātu gripas vīrusu, kas radīs antivielu izstrādi organismā, bet neizraisīs saslimšanu. Vakcīna iedarbojas septiņu līdz četrpadsmit dienu laikā.
Gripas vīrusa mainīgās dabas dēļ vakcīnu katru gadu izstrādā no jauna un katru gadu pirms gripas sezonas sākšanās vakcinācija ir jāatkārto. Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, 80% vakcinēto ar gripu nesaslimst, bet 20% pārcieš gripu vieglā formā. Vakcinācija īpaši ieteicama cilvēkiem, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu; pieaugušiem un bērniem (vecākiem par 6 mēnešiem), kuri pieder augsta riska grupai. Personām, kas slimo ar hroniskām elpceļu un sirds un asinsvadu slimībām, nieru un asins saslimšanām, metabolām saslimšanām, piemēram, cukura diabētu un visiem tiem, kuriem ir cieša saskare ar augsta riska grupas slimniekiem. Vakcinācija nav ieteicama cilvēkiem, kuriem ir putnu olbaltumvielu nepanesamība.
Ko darīt, lai nesaslimtu?
- Ģērbieties atbilstīgi laika apstākļiem
- Regulāri vēdiniet telpas
- Dienas laikā pēc iespējas biežāk mazgājiet rokas
- Centieties retāk apmeklēt vietas, kur uzturas daudz cilvēku, piemēram, kino, lielveikalus, sabiedrisko transportu.
- Lietojiet uzturā pēc iespējas vairāk šķidruma – zāļu tējas, sulas, minerālūdeni. Ļoti labi der pelašķu, piparmētru, kliņģerīšu, āboliņa, raudenes, liepziedu, ķimeņu, vīgriežu tējas ar medu.
- Izvairieties ar netīrām rokām pieskarties acīm, degunam, mutei, tādējādi samazinot iespējamību vīrusam nonākt jūsu ķermenī.
- Izvairieties no cieša kontakta ar cilvēkiem, kuriem jau ir vērojamas kādas saslimšanas pazīmes. Bieži vēdiniet telpas.
- 80% cilvēka imunitātes mājo zarnu traktā, tāpēc pārdomājiet savus ēšanas paradumus un to, cik proporcionāli jūsu ēdienkartē ir iekļauti dārzeņi un augļi, cik daudz šķidruma jūs uzņemat.
Autors: Guna Apse
Komentēt.