Alus ir labs, vai slikts? Daži argumenti par un pret…
Visiem zināms, ka pārmērīga alkohola lietošana kaitē veselībai. Tomēr Līgo svētkiem tuvojoties, nolēmām noskaidrot, cik kaitīgs, vai, tieši otrādi, veselīgs ir alus. Interesanti, ka šajā ziņā dažādu zinātnieku un pat mediķu viedokļi kardināli atšķiras. Kamēr vieni apgalvo, ka mērenās devās lietots, alus ne tikai nekaitē, bet pat spēj pasargāt no dažādām saslimšanām, citi uzskata – alus, tāpat kā jebkurš cits alkohols, ir īsta inde.
Par labu alum runā tas, ka šīs dzēriens ir viens no senākajiem pasaulē. Alu jau 7000 gadus pirms mūsu ēras esot darījušas senās šumeru ciltis, un arī senajiem ēģiptiešiem bijušas alus darītavas. Šumeriem šis dzēriens tik ļoti gājis pie sirds, ka viņi pat sākuši pielūgt alus dievu vārdā Ninkasi. Savukārt vecākā alus darītava pasaulē, datēta ar 15. – 14. gadsimtu pirms mūsu ēras, atrasta Ēģiptē – Nefertites templī. Viduslaiku Eiropā mediķi alu ieteikuši lietot mēra un holeras epidēmiju laikā – cilvēki ticēja, ka miestiņš palīdz izvairīties no šīm slimībām. Arī ne viens vien mūsdienu zinātnieks apgalvo, ka alus lietošana, saprātīgos daudzumos ir veselīga.
Kāpēc alus ir labs?
- Alus satur vairāk kā 30 dažādus minerālus un mikroelementus, un vienā tā litrā esot gandrīz puse no magnija dienas devas, 40% fosfora un 20% kālija dienas devas. Savukārt kalcijs un magnijs aizkavē žultsakmeņu un nierakmeņu veidošanos.
- Alus sastāvā esošās augļskābes un pienskābes sekmē gremošanu, pozitīvi iespaido zarnu trakta darbību un iznīcina baktērijas.
- Alus palīdz veicināt asinsvadu paplašināšanos, uzlabo miegu un urinēšanu.
- Pēc Zviedrijas ārstu pētījumu rezultātiem cilvēki, kuri dienā izdzer dažas glāzes ar alu vai vieglu vīnu, par 20-25% retāk nekā nedzērāji slimo ar sirds išēmisko slimību un infarktu. Jāpiebilst gan, ka minēto pētījumu atbalstījusi Anglijas alus darītāju asociācija.
- Sievietes dzerot vienu alus pudeli dienā un vīrieši – līdz divām alus pudelēm, samazina infarkta, sirds un vaskulāro slimību risku. Tiem cilvēkiem, kuri patērē alu mērenos daudzumos, ir par 30-40% mazāks koronāro sirds saslimšanu risks nekā tiem, kuri alu nedzer.
- Saprāta robežās lietots alus pastiprina asinsriti, samazina sirds saslimšanu risku, un tam piemīt antistresa iedarbība. Alus mērenās devās neizdara būtisku iedarbību uz arteriālo asins spiedienu, bet paaugstinātu spiedienu alus, tā kā tam piemīt īpašība paplašināt asinsvadus, pat nedaudz samazinot. Risks saslimt ar hipertoniju esot tikai tad, ja alu lieto ļoti lielos daudzumos. Nekur gan nav minēts, kāds tilpums ir minētajiem lielajiem daudzumiem.
- Alus var novērst insultu. Tas šķidrina asinis un palielina asinsriti smadzenēs, tādējādi pasargājot no pasīvā insulta, kas veidojās ar sīku asins recekļu palīdzību.
- Alus esot labs pat aknām, jo paplašina mazos asinsvadus aknās un paātrina vielmaiņu, ātrāk izvadot no šā vitāli svarīgā orgāna visus toksīnus.
- XVIII un XIX gs. valdīja uzskats, ka zālēm jāuzdzer nevis ūdens bet alus, jo zāles kopā ar alu labāk uzsūcoties organismā. Vismaz pie šādas pārliecības turējās tā laika dziedniecības iestādēs. Mēs gan neiesakām šo praksi atkārtot.
Kāpēc alus ir slikts?
Alus lietošanas pretinieki apgalvo – alus nodarītais kaitējums veselībai ir tāds pats kā tad, ja pārmērīgi tiek lietots jebkurš cits alkoholiskais dzēriens. Tikai reibums no alus esot citādāks nekā no degvīna – tas dod miegainu apdullumu. To izraisot apiņu rūgšanas procesā radušies monoamīni, kuriem ir ļoti nelabvēlīga ietekme uz smadzenēm.
- Alus liek nierēm strādāt ar trīskāršu spēku, un reizē ar urīnu no organisma tiek izvadīti arī organismam vajadzīgie mirko un makroelementi, it sevišķi kālijs, magnijs un C vitamīns. Lietojot alu lielos daudzumos var sekot nieru skleroze, nieru infarkts, nieru asiņošana vai nieru audu atmiršana.
- Alus veicina iekaisuma procesa attīstību. Ne velti pacientiem, kam ir kāda brūce, pēcoperācijas rēta, strutaini procesi ādā vai organisma dziļākos audos, ārsti aizliedz lietot alu.
- Regulāriem alus dzērājiem izteikti aptaukojas apzarnis un vēdera priekšējā siena un veidojas tā sauktais alus vēders. Turklāt alus rūgšanas procesā rodas sieviešu dzimumhormoni, tāpēc vīrieši, kas daudz dzer alu, ar laiku iegūst sievišķīgas formas – vēderu, gūžas, krūtis.
- Cilvēkiem, kuri regulāri lieto alu, biežāk veidojas vai pastiprinās tūska jeb šķidruma aizture organismā. Sekas – uzpampusi seja, maisiņi zem acīm, ar šķidrumu piedzītas potītes un palielināts ķermeņa svars.
- Aktīviem alus lietotājiem sirds ir spiesta ik dienu pārsūknēt lielu daudzumu šķidruma. Rezultātā tā redzami palielina apmēru, sirds sieniņas kļūst plānākas un vārgulīgākas un sirds no ārpuses apaug ar taukiem. Attīstās sirds išēmiskā slimība, pieaug infarkta risks, aizvien smagāk izturamas kļūst fiziskās slodzes, parādās aizdusa. Ārsti šo sindromu dēvē par “alus sirdi” vai “Bavārijas sirdi”.
- Regulāra alus lietošana palielina aknu slodzi organisma attīrīšanai no kaitīgām vielām, un rezultātā samazinās to iespēja aizsargāt organismu. Alus lietošana var novest pie hepatīta. Hroniskais hepatīts, kas radies no alus lietošanas, var noritēt slēptā formās, bez izteiktiem hepatīta simptomiem. Tas savukārt var pāriet aknu cirozē.
Lejiet alu uz galvas!
Pats interesantākais, ka gan alus labo īpašību cildinātāji, gan šā dzēriena nopēlēji atsaucas uz dažādu zinātnieku pētījumiem. Ko darīt, ja alu lietot gribas, bet ir bail no negatīvām sekām? Šinī gadījumā padoms skanēs – lejiet to matos! Jo alum, kā izrādās, piemīt arī skaistumkopšanai noderīgas īpašības.
- Alus noder frizūras fiksēšanai.
- Matus ieziežot ar alu un paturot to kā matu masku, mati iegūs dabisku spīdumu un elastīgumu, mazināsies arī matu izkrišana.
- Pēc matu mazgāšanas regulāri tos skalojot ar alu, var ātri atbrīvoties no blaugznām.
- Ja olas dzeltenumu sajauc ar alu un uzliek kā masku sejas ādai, tā labvēlīgi ietekmē taukainu ādu, paaugstina tās elastīgumu, uzlabo asinsriti, samazina tauku veidošanos un sašaurina poras.
- Svaiga alus putas, izmantotas kā sejas maska, palīdz izvairīties no grumbām.
- Alus tvaiki ir veselīgi sejas ādai. Lejot alu uz sakarsētiem pirts akmeņiem, tā tvaiki padarīs sejas ādu samtainu.
Kā redzam, viedokļi par miestiņu, tā kaitīgumu vai nekaitīgumu tiešām ir visdažādākie. Atklāts paliek vienīgi jautājums, kā pārliecināties, ka alus tiešām ir īsts, un ražotājs jums nav iesmērējis sintētisku draņķi. Iespējams, te talkā var nākt čehu alus darītāju pārbaudīts paņēmiens. Senajos laikos viņi mēdza darīt tā: meistars uzvilka kājās ādas bikses, tad izlēja alu uz koka ķebļa, un pats uz tā apsēdās. Ja ceļoties kājās ķeblis bija pielipis viņam pie dibena, tas liecināja, ka alus ir labs, ja ne – izsvilpts tika kā pats meistars, tā arī viņa brūvējums.
Tomēr alus ir labs tikai tad, ja to lieto ar mēru. Jo kas par daudz, tas par skādi…
Autors: Guna Apse
Komentēt.