Dzīvnieki, kuri ir bagātāki par neskaitāmiem cilvēkiem
Izrādās, ka pasaulē ir mīt kaķis, kurš pelna vairāk kā Holivudas slavenības, runcis, kurs vairāk kā piecpadsmit gadus veiksmīgi uzvarējis municipālajās vēlēšanās, suņi, kuru īpašumus apsaimnieko vesels kalpotāju štats, un vēl vesela rinda četrkājaiņu, kuru ceļš uz slavas virsotnēm vēl tikai sākas.
Pasaules bagātākais dzīvnieks ir vācu aitu sugas suns Ginters IV, kuram pieder vairāk kās simts miljonu ASV dolāru . Šo bagātību suns mantojis no sava tēva –vācu aitu suņa Gintera III. Par četrkājaino mīluli savā testamentā savulaik parūpējās viņa saimniece grāfiene Šarlote Libenšteina. Grāfiene viņsaulē aizgāja 1992. gadā, bet suni par viņa paša naudu ņēmās pieskatīt aizbildņi. Ginters III savu saimnieci pārdzīvoja tikai par neilgu laika sprīdi, bet bagātību mantoja viņa dēls Ginters IV. Tā kā grāfiene savulaik savam mīļajam sunim dokumentus bija noformējusi kā ģimenes loceklim, tad visticamāk, arī pēc Gintera IV pārcelšanās uz labākiem medību laukiem, naudu mantos jauns astains miljonārs – Ginters V.
Kā tērējas suņa miljoni?
Par Ginteru IV rūpējas vesels kalpotāju štats, viņam ir sava aizbildnības padome, un laiku pa laikam suns mēdz veikt dārgus pirkumus. Piemēram, 2000. gada vasarā viņš par 7,5 miljoniem dolāriem iegādājās savrupmāju ASV, Maiami, kura iepriekš bija piederējusi popdīvai Madonnai. Kāpēc sunim tā vajadzīga, tā arī nav skaidrs, jo ikdienā viņš mīt sev piederošā villā Itālijas pilsētā Toskānā. Tomēr cik var spriest pēc dažādu izsoļu datiem, tērēties Ginteram IV patīk – savulaik viņš pat parādījies publikai divu pavadoņu sabiedrībā kādā izsolē Itālijas ziemeļos, kur par trim miljoniem liru iegādājies trifeli… Vēl sunim pieder nekustināmie īpašumi Bahamu salās, Itālijā un Vācijā. Ginteram IV ir šoferis un kalpotāji un jo īpaši viņam patīkot ārpilsētas izbraukumi pa lauku apvidu personīgajā BMW ar nolaižamu jumtu. Pēc ārvalstu mediju ziņām, bagātais suns mēdzot apmesties tikai pieczvaigžņu viesnīcās, uz kurām viņu pavada divas daiļavas – blondīne un brunete. Nav gan zināms, ko par apkārt valdošo greznību domā pats suns, taču nav šaubu, ka viņa aizbildņiem un naudas pārvaldītājiem tāda dzīve patīk.
Astaino miljonāru netrūkst
Kaķis Blekijs, pēdējais no 15 kaķiem un kaķenēm, kas dzīvoja miljonāra Bena Rī mājā, saņēma mantojumā no sava saimnieka 15 miljonus sterliņu mārciņu. Pūdelis Tobijs Raimss no savas īpašnieces Ellas Vendelas mantojumā saņēma 15 miljonus dolāru. Savukārt klēpja sunīte Trabla Hemslija no saimnieces, lielas nekustināmo īpašumu kompānijas un viesnīcu impērijas īpašnieces Leonas Hemslijas, mantoja 12 miljonus dolāru. Testamentā bija noteikts, ka Trabla drīkst ēst tikai izmeklētu, dabisku tītara gaļu un svaigus dārzeņus, divas reizes mēnesī apmeklēt kosmetologu un reizi gadā braukt uz dziednieciskiem avotiem Šveicē. Saprotams, ka klēpja sunīte par saviem miljoniem to visu arī saņem, tāpat kā maksā ļoti dāsnu atalgojumu saviem aprūpētākiem un pieskatītājiem.
Amerikai ierasta prakse
Testaments, ar kuru īpašums novēlēts dzīvniekam, pasaulē nav nekāds retums. Ir dati, ka tikai ASV testamentu savu dzīvnieku labā ir sastādījuši aptuveni miljons pilsoņu. Amerikā pat ir kompānijas, kuru specializācija ir finanšu pakalpojumu sniegšana dzīvniekiem. Tas arī saprotams – amerikāņu tiesas šādus testamentus atceļ ļoti reti, lai gan gadījumu, kad mantojuma gaidās vīlušies radinieki un pat bērni tos apstrīd, nav retums. Tomēr Amerikas tiesas šajos gadījumos parasti ir nesatricināmas kā klints, jo galvenais arguments, kura dēļ testament varētu atcelt – spiediens uz mantojuma novēlētāju, šādā gadījumā nestrādā. Taču attiecībā uz četrkājainiem mantiniekiem apsviedīgie radinieki pamanās izmantot citas likumu normas. Piemēram, kinoproducents Rodžers Dorkass savulaik atstāja savu 65 miljonus dolāru lielo bagātību sunim Maksimiliānam, un pie viena noformēja dokumentus par suni kā par cilvēku. Savukārt producenta atraitne, kurai testamentā nebija novēlēts ne centa, fiksi izgāja pie jaunizceptā “cilvēka” par sievu, tad panāca, ka viņas laulāto atzīst par nepieskaitāmu, bet pašu ieceļ par īpašuma pārvaldnieci. Drīz Dorkasas kundze atkal kļuva atraitne.
Ne jau mantojuma saņemšana vien ieved dzīvniekus finanšu pasaulē – piemēram, ASV kāda aitu suņa Viljamsa saimnieks atvēra uz viņa vārda rēķinu bankā. Vēlāk, spekulējot vērtspapīru biržā, suņa saimnieks sapelnīja savam sunim vairāk kā 100 000 sterliņu mārciņu lielu kapitālu.
Kaķis par mēru
Ir arī dzīvnieki, kuri savās mītnes vietās var lepoties ar politisko ietekmi. Piemēram, Aļaskas pilsētiņā Talkītnā vairāk kā piecpadsmit gadus mēra pienākumus pildīja ruds runcis vārdā Stabss.
Kaķis augstajā amatā nonāca vēl kaķēna vecumā, kad grupa aktīvistu, neapmierināti par mēra kandidātu izvēli, aicināja vēlēšanu biļetenos atvēlētajā brīvā kandidāta vietā ierakstīt kaķa Stabsa vārdu. Rudais minka vēlēšanās uzvarēja, oficiāli kļuva par Talkītnas mēru, un viņam ilgus gadus veiksmīgi izdevās saglabāt savu amatu un popularitāti pilsētiņas iedzīvotāju vidū.
Paši pilsētnieki to skaidroja tā: “Viņš nepalielina nodokļus – mums nav pievienotās vērtības nodokļa. Viņš neiejaucas biznesā. Viņš ir godīgs.” Turklāt mērs pilsētiņai dod arī ienākumus – tūristiem ļoti tīk iegādāties simbolika ar rudā Stabsa attēlu un apmeklēt veikaliņu, kurā kaķis dzīvo.
Arī Krievijas pilsētas Barnaulas iedzīvotāji par savu mēru labprāt redzētu siāmas runci Barsiku – pirms pāris gadiem sociālajos tīklos par viņu kā pilsētas mēru nobalsoja vairāk nekā 2000 iedzīvotāju, tādējādi savācot 90% balsu. Taču tā kā Barsiks neatbilda normatīvo aktu prasībām, politiskā karjera nesanāca.
Pie varas netika arī ēzelis Marko, kuru Bulgārijas kūrortpilsētas Varnas iedzīvotāji 2011. gadā izvirzīja mēra amatam. Izvirzītāji skaidroja: “Atšķirībā no citiem mēra kandidātiem un politiķiem Marko piemīt spēcīgs raksturs, viņš nezog, viņš nemelo un viņš savu darbu padara kārtīgi.”
Autors: Guna Apse
Komentēt.