Jāņu dienā reģistrēts pirmais lidojošais šķīvītis
Jāņu naktī mēdzot notikt visdažādākie brīnumi un atveras durvis uz nezināmo. Par to tālajā 1947. gadā pārliecinājās arī amerikānis Kenets Arnolds. Tiesa, tā gan nebija nakts, bet diena, un tomēr šajā datumā mūsdienu pasaule pirmo reizi oficiāli uzzināja par lidojošajiem šķīvīšiem vai NLO.
Kenets Arnolds bija ar racionālu prātu apveltīts vīrs. Biznesmenis, pieredzējis lidotājs, pretuguns sistēmas izveidotājs, viņš vismazāk asociējās ar mistiku vai ezotēriku. Tomēr tieši Kenetam Arnoldam pirmajam bija tas gods ziņot par neidentificētiem lidojošiem objektiem debesīs virs Kaskādu kalniem Vašingtonas štatā, ASV.
Zosis, slepens eksperiments vai “lidojošie šķīvīši”?
Patiesībā Arnolds 24. jūnija dienā pirms 69 gadiem devās patruļlidojumā cerībā nopelnīt piecus tūkstošus ASV dolāru. Šādu summu varas iestādes solīja par virs kalniem pazudušās ASV gaisa spēku lidmašīnas atrašanu. Debesis bijušas skaidras, pūtis lēns vējiņš, un pēc vairāk kā pusdienu ilgušiem neveiksmīgiem meklējumiem viņš pagriezis lidmašīnu austrumu virzienā uz Jakimu. Negaidot viņš ieraudzīja spēcīgus, saules gaismai līdzīgus mirgojošus zibšņus. Pēc pusminūtes dīvainā gaisma atkārtojusies – šoreiz borta kreisajā pusē nozaigojusi vesela zibšņu sērija. Un tad negaidot gandrīz līdzās viņa lidaparātam aiztraukusies virkne nezināmu lidojošu objektu. Pirmajā mirklī viņš esot nodomājis, ka tās ir zosis, taču tūlīt pat šo versiju atmetis. Zosis nelido 2800 metru augstumā, tās nespēj attīstīt tik neiedomājamu ātrumu, kādā aiztraucās nezināmie objekti, turklāt vēl dīvainie gaismas zibšņi… Nākamā pieredzējušā pilota doma bijusi, ka varbūt te notiek kāda slepena lidaparāta prototipa izmēģinājumi. Viņš pagriezies, lai nopētītu lidojošos objektus tuvāk, taču aizmugurē to vairs nebijis.
Vēlāk Kenets stāstīja, ka lidaparāti pārvietojušies fantastiskā ātrumā, bijuši tikai nedaudz tumšāki par debesu fonu un turpinājuši raidīt nesaprotamos gaismas zibšņus. Pateicoties savas lidmašīnas aprīkojumam, viņš arī spējis noteikt nezināmo objektu izmērus. Tie bijuši nedaudz mazāki par viņa paša lidmašīnu, un to diametrs bijis apmēram 30 metrus liels.
Pēc nolaišanās Jakimas lidlaukā viņš par notikušo izstāstījis savam draugam lidlauka direktoram Alam Basteram, taču draugs tik dīvainam stāstam nenoticējis. Tad Arnolds uzrakstījis īsu dienesta ziņojumu Aviācijas pārvaldei, kurā tas izsaucis vienīgi smieklus. Pēc tam Arnolds par redzēto pastāstīja preses pārstāvjiem, un nākamajā rītā pamodās slavens. Kādam reportieriem viņš pastāstīja, ka NLO eskadriļas lidojums atgādinājis šķīvīšu slīdēšanu pa ūdens virsmu. Žurnālistam šis apzīmējums tā iepaticies, ka viņš to tiražējis, un rezultātā radusies mūsdienās tik populārā frāze “lidojošie šķīvīši”.
Piecus gadus vēlāk – 1952. gadā Kenets Arnolds izdeva NLO tematikai veltītu grāmatu, un tās popularitāte bija tik liela, ka cilvēki pat stundām ilgi stāvēja rindās, lai to nopirktu. Tiesa, ne viens vien pētnieks ir pārliecināts, ka patiesībā Arnolds redzējis nevis ārpuszemes civilizāciju vai paralēlo pasauļu sūtņus, bet gan kāda slepena ASV eksperimenta izmēģinājuma rezultātu. Piemēram, tas varētu būt pilotējamais disks “Avrakar”, kuru pēc ASV armijas pasūtījuma uzkonstruēja angļu inženieris Džons Frosts, un kurš tiešām varēja attīstīt lielu ātrumu.
NLO zemi apmeklējis jau senatnē
Šīs versijas pretinieki norāda, ka patiesībā cilvēce ar NLO saskārusies jau sirmā senatnē, kad ļaudīm vēl nebija ne jausmas pat par pacelšanos debesīs gaisa balonā.
Ķīniešu mitoloģijā vēstīts par debesu dēliem, kuri ar ugunīgiem metāla pūķiem nolaidušies uz Zemes, bet senie imperatori apgalvoja, ka viņi esot debesu dēlu atvases. Seno ķīniešu vēsturiskā tradīcija debesu dēlus raksturoja kā apbrīnojami gudras un humānas būtnes, kuras pirms gandrīz 5000 gadiem mācījušas Huanhē upes ielejas iedzīvotājiem dzīvot pēc Debesu likuma. Arī sākotnējais hieroglifu zīmes “debesis” pamatsimbols bijusi figūra ar četrstūrainu galvu, tievām rokām un kājām. Tā senā nozīme bijusi “Tas, kas nonācis no debesīm.” Debesu dēlu parādīšanās un pirms tam vērojamās brīnumainās parādības aprakstītas grāmatā “Piezīmes par valdnieku un ķēniņu paaudzēm,” kura līdz mūsu dienām diemžēl saglabājusies tikai fragmentāri.
Arī seno indiešu mitoloģijā un eposos netrūkst lidojumu aprakstu. Piemēram, daži gudrie un dievi varējuši brīvi pārvietoties Visumā un sasniegt gan augstākās, gan zemākās planētas. Spilgti lidojumu apraksti atrodami divos lielajos indiešu eposos „Rāmajana” un „Mahābharata.”
Senās Romas vēsturnieks Tits Līvijs aprakstījis debesīs novērotu lidojošu objektu, kas līdzinās vairogam. Savukārt antīkā vēsturnieka Aristoteļa grāmatā teikts: “311. gada vasarā pirms mūsu ēras Aleksandrs un viņa armija forsēja Tigras un Efratas upes. Kamēr notika pārcelšanās, virs iekarotāju karaspēka parādījās divi sudraboti vairogi, kas iznira no mākoņiem. Tie aizlidoja mežonīgā ātrumā un ātri pazuda skatienam.”
Liecības par NLO parādījās arī vēlākos gadsimtos. Sorbonā glabājas 1600. gadā tapis zīmējums, kurā attēloti milzīgi spoži nezināmas izcelsmes stari. NLO pētnieki to uzskata par pierādījumu tam, ka citplanētiešu kuģi tiešām apmeklējuši mūsu zemi.
Saprotams, ka Kenets Arnolds šos faktus 1947. gadā nezināja, tādēļ nav brīnums, ka laiku pa laikam vīram uzmācās doma – vai tikai viņš nav sajucis prātā?
Cilvēki, kuri nevēlējās runāt
Pēc publiski paustajām atklāsmēm Kenets Arnolds pašam negaidot ieguva jaunus domubiedrus. Tie bija kādreizējie kara lidotāji, kuriem Otrā pasaules kara gados NLO debesīs esot nācies novērot ne reizi vien. Piemēram, 1942. gadā NLO parādījušies virs Losandželosas, un amerikāņu pretgaisa aizsardzības spēki centušies tos notriekt. Pret lidojošajiem objektiem izlaistas neskaitāmas zenītartilērijas zalves, taču neizprotamajiem lidaparātiem tās nav kaitējušas. Rezultātā uguns pārtraukta, bet NLO aizlidojuši tālāk sev vien zināmās gaitās. Kara lidotāji Kenetam Arnoldam stāstījuši, ka redzējuši NLO ne reizi vien, bet, lai nekļūtu par izsmiekla objektiem, klusējuši.
Savukārt pašam Kenetam Arnoldam negaidītā popularitāte tikai traucēja. Fiksēts pat gadījums, kad kādas kafejnīcas apmeklētāja, ieraugot tur Arnoldu, esot iespiegusies “Šis cilvēks ir redzējis marsiešus!”, un metusies laukā no ēkas. Pats Kenets Arnolds vēlāk atzina, ka kopš tā momenta, kad pirmo reizi pastāstījis ko redzējis, viņam neesot bijis ne mirklis miera. Un tomēr līdz pat sava mūža beigām viņš turpināja aktīvi interesēties par NLO, un 1966.gadā Aidaho Arnoldam pat izdevās nofilmēt spīdoša cilindriskas formas objekta lidojumu. Savas dzīves laikā viņš saticis NLO vēl kādas 10 reizes.
Komentēt.