Kandžas tecinātāji toreiz un tagad
Kandžas dzīšana savulaik bija iecienīta visās bijušās Padomju Savienības republikās. Par kandžas tecināšanu tikai savām vajadzībām vainīgos sodīja ar naudas un sodiem sēdināja “uz sutkām”, par grādīgo dzērienu brūvēšanu un tālāku pārdošanu varēja iedzīvoties draudīgajā pantā par bezstrādes ienākumu gūšanu, un nonākt arī aiz restēm. Kandžas dzinējus skaļi nosodīja, bet praktiskā dzīvē viņu ražojumi baudīja lielu popularitāti. Jo īpaši tas attiecas uz laikiem, kad šņabi varēja nopirkt tikai par taloniem, un ne vairāk kā divas pudeles mēnesī, kad pie grādīgo dzērienu veikaliem jau kopš agra rīta pulcējās dzīvā rinda, bet pusstops bija vislabākā valūta, lai norēķinātos, teiksim, par santehniķa pakalpojumiem.
Lūk, ko par kandžu un kandžas tecināšanu Latvijas prese rakstīja pirms 25. gadiem
“Teciniet tik kandžu!
Kirgīzijas valdība atļāvusi iedzīvotājiem nodarboties ar kandžas dzīšanu. Šo lēmumu valdība motivējusi ar to, ka alkoholisko dzērienu trūkst un spekulācija ar tiem sasniegusi ievērojamus apmērus. Tiesa, lai sāktu šo nodarbi, ir jāizņem licenci.”
(Atmoda, 10.12.1991)
“Zog slaukšanas iekārtas
Tālo Austrumu reģionā sākušās neparastas zādzības. No kopsaimniecību fermām pazūd slaukšanas iekārtas. Vietējā milicija atklāja, ka no tām pavisam viegli var uztaisīt kandžas dzenamos aparātus.”
(Atmoda, 17.12.1991)
Uzreiz jāpiebilst, ka labs kandžas aparāts vienmēr bijis cenā. Piemēram, pagājušā gadsimta septiņdesmitos gados Odesā visiecienītākā nopietnu vīru pulcēšanās vieta bijusi pie tā saucamās “negoda plāksnes,” kur milicija izlika ziņojumus par neapzinīgu pilsoņu veiktajiem huligānisma aktiem un citiem pārkāpumiem. Galvenais intereses iemesls bijis tas, ka pie šā dēļa likti ne tikai kandžas dzīšanā pieķerto vārdi, bet arī viņiem konfiscēto aparātu fotogrāfijas. Šīs bildes tad sanākušie arī pētījuši, rūpīgi apsprieduši aparātu konstrukcijas, un dalījušies pieredzē nebūt ne tik vieglajā kandžas brūvēšanas darbā.
Drīkst vai nedrīkst savām vajadzībām dzīt kandžu?
Pretēji plaši izplatītajam uzskatam, ka savām vajadzībām brūvēt jau drīkst, likums kandžas dzīšanu, ja vien cilvēks ar pašvaldības svētību nav izņēmis speciālu licenci, liedz. Alkoholisko dzērienu aprites likuma 9. pants skaidri nosaka: “Alkoholisko dzērienu ražošana mājas apstākļos, izejvielu sagatavošana, iegāde vai uzglabāšana alkoholisko dzērienu izgatavošanai mājas apstākļos, kā arī to ražošanai paredzētu aparātu, ierīču, iepakojuma, etiķešu, korķu un vāciņu izgatavošana vai uzglabāšana ir aizliegta”. Minētais aizliegums gan neattiecas uz pašu patēriņam ražoto alu, vīnu un dzirkstošajiem raudzētajiem dzērieniem.
Par kandžas, šmakovkas vai Dzimtenītes brūvēšanu bez speciālas licences, arī mūsdienās viegli var iekulties nepatikšanās. Turklāt nepatikšanas gaida ne vien brūvētājus, bet arī pašbrūvētā pircējus. Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 170. pants nosaka, ka par nelegāli izgatavotu vai viltotu alkoholisko dzērienu vai spirta iegādāšanos uzliek naudas sodu līdz simt četrdesmit euro, konfiscējot iegādātos alkoholiskos dzērienus un spirtu. Savukārt par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu (ražošanu), glabāšanu vai pārvietošanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot alkoholiskos dzērienus un to pārvietošanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez transportlīdzekļu konfiskācijas, bet juridiskajām personām — no tūkstoš četrsimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro, konfiscējot alkoholiskos dzērienus un to pārvietošanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez transportlīdzekļu konfiskācijas.
Par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanas (ražošanas), glabāšanas vai realizācijas pieļaušanu savā valdījumā esošā kustamā vai nekustamā īpašumā, ja tas izdarīts gada laikā pēc tam, kad persona tikusi rakstveidā informēta par šajā īpašumā konstatēto nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu (ražošanu), glabāšanu vai realizāciju, — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no tūkstoš četrsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.
Komentēt.