Lodveida zibens noslēpumi
20 Jūn, 2016. \\ Nenopietni par nopietno. \\ 261 komentārs.

Uz zemes ik sekundi notiek 40–50 zibeņošanas gadījumu, tātad gandrīz 1,4 miljardi zibens zibšņu gadā, un aptuveni 70 procenti no tiem norisinās tropu un ekvatoriālajos apgabalos. No 13 miljoniem zibeņu 300 tūkstošos gadījumu plosījušies lodveida zibeņi. Taču šī zibens neizprotamā daba un vēl grūtāk izprotamās “izdarības” šo parādību ierindojušas vēl neizpētīto dabas fenomenu saraksta augšgalā.

Vairāk kā  pusotra gadsimta gaitā, kas veltīts šī fenomena pētīšanai, izvirzītas apmēram simtiem hipotēzes, kurās mēģināts izskaidrot lodveida zibens rašanos. Parasti lodveida zibenim ir lodveida forma apmēram 10 – 20 centimetru  diametrā, taču tā diametrs var sasniegt arī metru. Zibens var  būt bumbierveidīgs, plakans vai ieņemt elipsoīda, lāses, lēcas un pat bezveidīga sabiezinājuma aprises. Arī tā krāsa mēdz būt dažāda – no vienkārši baltas līdz pat spilgti sarkanai un pat melnai. Turklāt lodveida zibens bieži mēdz būt arī neviendabīgā krāsojumā vai arī tā krāsas turpat acu priekšā spēj strauji un bieži mainīties. Reizēm tas eksplodē ar milzīgu troksni, citreiz izzūd pilnīgi bez skaņas, it kā būtu izšķīdis gaisā. Bieži lodveida zibeni pavada arī skaņas, tādi kā krakšķi vai svilpošana. Plaši izplatīts ir uzskats, ka lodveida zibens pārvietojas kā peldot, it kā viegli rotējot ar ātrumu no diviem līdz 10 metriem sekundē.

Pirmās nopietni ņemamās rakstveida liecības par lodveida zibens nedarbiem datētas ar 1638. gada 21. oktobri, kad tas dievkalpojuma laikā ielidoja kāda ciema baznīcā Devonas grāfistē. Pēc liecinieku stāstītā zibens bijis vairāk kā divus metrus diametrā liels, izsitis vairākus akmeņus no baznīcas sienas un salauzis dažus koka balstus. Tad tas iznīcinājis vairākus baznīcas koka solus, izsitis logu stiklus, turklāt šo notikuma laikā baznīca piepildījusies ar dūmiem un gaisā bijusi jūtama sēra smaka. Tad lode sadalījusies divās daļās, viena izlidojusi caur atvērtajām durvīm laukā, otra turpinājusi plosīties turpat baznīcā. Rezultātā četri cilvēki gājuši bojā, sešdesmit tikuši ievainoti. Tiesa, baznīcas vara ātri vien atrada vainīgos – tie izrādījušies divi vīri, kura sprediķa laikā pēdējā sola spēlējuši kārtis.

Sēra smaku pēc lodveida zibens parādīšanās 1809. gadā minēja arī kuģa “Vorens Hastings” apkalpes locekļi. Proti, vētras laikā kuģim esot uzbrukušas trīs ugunīgas lodes. Viena no tām nolaidusies uz klāja, un nositusi matrozi, savukārt viņa biedru, kurš gribējis bojā gājušā ķermeni pavilkt tālāk, otra lode notriekusi no kājām. Uz matroža ķermeņa palikuši viegli apdegumi. Tad iesaistījusies trešā lode, kura nolaidusies, un nogalējusi vēl vienu matrozi. Savukārt 1753. gadā, pētot zibeni, negaisa laikā gāja bojā krievu fiziķis Georgs Rihmanis. Pēc aculiecinieka stāstītā zibens iespēris Rihmaņa ierīkotajā stienī uz laboratorijas jumta, no zibens pētīšanas ierīces izlidojusi zilgana lode dūres lielumā un trāpījusī zinātniekam pierē.

Liecības par lodveida zibens postošajām darbībām rodamas arī mūsdienu Latvijā. Piemēram, 2008. gada  jūlijā tas pērkona negaisa laikā ienācis kādas Smiltenes daudzdzīvokļu mājas pirmā stāva dzīvoklī. Dzīvokļa saimniece vēlāk medijiem stāstīja, ka pēkšņi atskanējis vārdos neaprakstāms grāviens, un izrādījies, ka virtuvē sasperta galda stikla virsma. Nebijis ne smakas, ne kādu deguma pēdu, neskartas palikušas arī virtuvē esošās elektroierīces. Toties ap divus centimetrus biezā stikla virsma pārvērtusies stikla pērlītēs un putekļu daļiņās. Divus gadus vēlāk – 2010. gada maijā lodveida zibens  plosījies arī kādās mājās Ragaciemā. Līdz tam iedzīvotāji redzējuši, kā zibens, līdzīgs apaļai bumbai, skrien pār Jūrmalas – Talsu šoseju. Pēc tam tas ieskrējis pie mājas augošajā liepā, nobrāzis tai mizu, un tad pa logu ietraucies mājās. Pārplēsis televizoru, sagrāvis televizora skapīti, trijiem logiem izbirušas rūtis, tikuši bojāti arī logu rāmji. Laimīgas sakritības dēļ mājas iemītnieki tobrīd atradušies pirtī.

Par lodveida zibens aktivitātēm 21. gadsimtā ziņojuši arī citu valstu mediji. Kazaņā 2008. gadā lodveida zibens ielidojis trolejbusa logā. Konduktore tam metusi ar biļešu nolasāmo ierīci, ugunīgā lode aizlidojusi līdz trolejbusa beigām, un tur uzsprāgusi. Transporta līdzeklī tobrīd atradušies 20 pasažieri, no kuriem neviens necieta. Trolejbuss izgājis no ierindas, taču ierīce biļešu nolasīšanai gan sakarsusi, tomēr palikusi neskarta. Savukārt Čehijas pilsētā Liberecā 2011. gada jūlijā ugunīgā viešņa ieradusies pilsētas avārijas dienestu dispečertelpā. Bumba tieši no palodzes palekusies līdz griestiem, nokritusi uz grīdas, tad atkal palēkusies, nolidojusi pa telpu 2- 3 metrus, tad nokritusi uz grīdas un izgaisusi. Darbinieki tikuši cauri ar pamatīgu pārbīli, datori “uzkārušies”, taču nesalūzuši. Vienīgais zaudējums – viens iznīcināts monitors.

Jāatzīmē, ka cilvēkiem satapšanās ar lodveida zibeni var beigties neprognozējami. Zināmi gadījumi, kad šāda zibens skartajam cilvēkam uz ķermeņa sadegušas drēbes, bet pats cilvēks ticis cauri ar izbīli. Tāpat dokumentēts gadījums, kad zibens upura makā vienlaidus masa sakusušas visas metāla monētas, bet papīra nauda palikusi neskarta. Tikšanās ar lodveida zibeni vienmēr ir bīstama, taču, kā jebkuram likumam, arī šim ir izņēmumi. Zināms stāsts par kādu puiku, kurš, saklau7sījies pieaugušo stāstus, nolēmis, ka zibens ir dzīvs, un to iespējams aizdzīt ar pašu parastāko …vicu! Likteņa ironijas dēļ lodveida zibens ieradies viņa mājās pagalmā tad, kad zēns tur atradies viens pats. Viņš paķēris palielu vicu, un skrējis zibenim virsū to gaiņādams prom. Zibens pariņķojis pa pagalmu, kā atkāpdamies, un tad izgaisis! Tiesa, šis gadījums drīzāk uztverams kā neiedomājami laimīga apstākļu sakritība, nevis likumsakarība, un tā rīkoties nevajadzētu nevienam, kuram nav paveicies ar šo dabas parādību saskarties.

Kas īsti ir šis bīstamais nedarbnieks – lodveida zibens? Par lodveida zibens uzbūvi pastāv vairākas hipotēzes. Viena no tām pieņem, ka zibens lodē ir koncentrēti gaisa molekulu pozitīvie un negatīvie joni. Taču paliek neskaidrs, kā šāds divu pretēju zīmju jonu mākonis spēj sastāvēt kopā daudzas sekundes. Populāra ir arī tā saucamā “plazmas teorija”. Proti, zemes dzīļu tektonisko spriegumu enerģija var atbrīvoties ne tikai zemestrīču rezultātā, bet arī kā elektriskie lādiņi, elektromagnētiskais starojums, un lodveida zibens arī ir  šāds koncentrētas enerģijas sabiezējums. Pēc vācu fiziķa A. Meisners teorijas lodveida zibens ir karstas plazmas kamols, kurš mežonīgā ātrumā griežas, pateicoties sākotnējam impulsam, ko tam piešķīris lineārais vai parastais zibens. Vēl ir versija, ka lodveida zibens ir tā dēvētā lielizmēra svārstību kontūra. Zibens uztver radioviļņus, kas rodas pērkona lādiņos, tādējādi saņemot enerģiju no malas. Ir arī pieņēmums, ka lodveida zibens ir veidojums, kas radies, parastajam lineārajam zibenim saduroties ar gāzveida ķīmiski aktīvām vielām. Taču ir arī krietni vien oriģinālākas versijas. Piemēram, anomālo parādību pētnieks Vinsents H. Gediss nāca klajā ar teoriju, ka līdztekus olbaltuma dzīvības formai uz zemes jau sen paralēli eksistē arī kāda cita. Un kādēļ gan lai tie nebūtu elementāliji, kuriem piemīt ārpuszemes izcelsme, piemīt intelekts un nepieciešamības gadījumā tie ir spējīgi pieņemt visdažādākās formas. Viena no pēdējām versijām skan ­- lodveida zibeņi patiesībā esot tikai optiska ilūzija. Spēcīga uzliesmojuma laikā parastais lineārais zibens, pateicoties fotoķīmiskajiem procesiem, cilvēka acs tīklenē atstāj tādu kā nospiedumu plankuma veidā. Šāds “redzējums” varot ilgt līdz pat 10 sekundēm. Neatbildēts paliek jautājums, kā minētais redzējums spēj izpostīt ēkas, izraisīt ugunsgrēkus un nogalināt cilvēkus. Lai nu kā, bet vienotas teorijas par lodveida zibens rašanos un parādības noritēšanu nav. Iespējams, atbildes izdosies rast vien tad, kad lodveida zibeni izdosies iegūt laboratorijas apstākļos. Pagaidām tas nevienam nav izdevies.

Kā pareizi rīkoties negaisa laikā?

  • Centieties bez īpašas nepieciešamības neiet ārpus telpām, aizveriet logus, durvis, dūmvadu aizvērtņus. Parūpējieties, lai telpās nebūtu caurvēja, ar to telpā var iekļūt lodveida zibens.
  • Nekuriniet plīti vai krāsni. Dūmi vada elektrību un pieaug risks, ka ēkā var iespert zibens.
  • Turieties tālāk no elektroinstalācijām, antenām, logiem, durvīm. Turieties tālāk no ēkas ārējās sienas, ja laukā pie tās aug koks. Ja zibens trāpīs kokā, daļa no lādiņa var tikt novadīta uz ēku.
  • Atvienojiet radio un televizoru no elektriskā tīkla. Neizmantojiet sadzīves elektrotehniku un tālruni.
  • Sevišķi bīstams zibens ir klajā laukā. Atrodiet ēku, kur patverties. Ja nav iespējams patverties ēkā, neizmantojiet nelielus šķūņus vai atsevišķi augošus kokus.
  • Nedrīkst palikt atklātās augstienēs, blakus metāla vai metāla stiepļu žogam un zibensnovedējam.
  • Ja klajā laukā nav kur patverties, tad nogulieties zemē. Ja iespējams, izvēlieties sausu, smilšainu grunti, pēc iespējas tālāk no ūdenskrātuvēm.
    Piemērots patvērums ir biezs mežs bez atsevišķiem augstiem kokiem.
  • Nedrīkst slēpties zem augstiem, atsevišķi augošiem kokiem – ozoliem, priedēm, liepām, it sevišķi ja to stumbru jau bojājis zibens. Pastāv risks, ka zibens var trāpīt kokā vēlreiz.
  • Pērkona negaisa laikā nedrīkst atrasties uz ezera vai citas ūdenskrātuves, peldēties, makšķerēt zivis. Nepieciešams attālināties no ūdenskrātuves drošā attālumā.
  • Kalnos turieties tālāk no virsotnēm un augstām klinšu smailēm. Centieties nokļūt līdz kalna pakājei. Metāla priekšmetus – alpīnistu uzkabi, cērtes, katlus, ielieciet mugursomā un novietojiet 20 – 30 metru attālumā no Jūsu atrašanās vietas.

Informācija: VUGD

Komentēt.