Bruņojušies, bet cik bīstami?
“Sestdienas pēcpusdienā kādā Krimuldas novada kartupeļu laukā izcēlās sadzīviska rakstura ģimenes strīds starp 1961.gadā dzimušu vīrieti, viņa sievu un sievas dēlu.
Strīdam iekarstot, vīrietis ne pa jokam sadusmojies, aizgājis līdz netālu esošajai mašīnai, paņēmis savu medību bisi, kuru turpat pielādējis, un draudējis nogalināt savu sievu.”
Mediju ziņa
Ziņas par ieroču vicināšanu un draudiem nošaut Latvijā nav nekas jauns. Minēsim dažus pēdējo gadu piemērus – 2011. gadā kāds pensionārs, vicinoties ar ieroci, sadzīviska konflikta laikā draudējis nošaut savu kaimiņu. Policija pensionāru aizturēja un pie viņa atrada pneimatisko pistoli, rotaļu pistoli un kaujas ieroci. Pensionārs apgalvoja, ka pret kaimiņu vērsis rotaļu šaujamo, kaimiņš teica – tas bijis kaujas ierocis. 2014 gads. Skrundas novada Rudbāržos policija aizturēja vīrieti, kurš, draudot ar ierocim līdzīgu priekšmetu, solījies nogalināt savu sievu. Viņa dzīvesvietā policija atrada un izņēma četrus šaujamieročus. Vīrietis jau iepriekš bija sodīts par nelikumīgu ieroču glabāšanu. 2015. gadā Dzērumu ciemā kāds Vladimirs Popovs piebraucis pie kaimiņu mājas, atvēris mašīnas durvis, paaicinājis kaimiņu, tad izvilcis ieroci un ar saucienu: “Es jūs visus, latviešus, nošaušu!” pavērsis šaujamo pret pienākušo vīrieti. Viņš ieroci uzbrucējam izrāvis, izsaucis policiju, bet kad agresīvo vīru stūķējuši policijas automašīnā, viņš klaigājis, ka mājās viņam vēl ir Kalašņikovs.
Bijuši arī traģiski gadījumi. Zināmākais no tiem slaktiņš Iecavā 1997. gada 20. septembrī, kad kartupeļu talkas laikā tika nošauti septiņi cilvēki. Gandrīz visi talcinieki bija vienas ģimenes locekļi. Dienas vidū pie kartupeļu lauka lēni piebrauca automašīna Ņiva, pa tās logu parādījās stobrs un atskanēja pirmie šāvieni. Šāvējs bija Jurijs Čubarovs. Tālāk viņš jau mērķtiecīgi šāva uz bēgošajiem cilvēkiem. No nāves izbēgt izdevās tikai trijiem. Arī šī notikuma pamatā bija kaimiņu strīdi un īpašuma dalīšana. Pēc slepkavības policija viņa mājās atrada četras degvīna glāzītes un maizes rikas, domājams, pieminot paša noslepkavoto cilvēku dzīvības. Pats slepkava izdarīja pašnāvību.
2011.gada februārī jurists Nikolajs Zikovs kinoteātrī “Forum Cinemas” nāvējoši sašāva citu kino apmeklētāju. Filmas “Melnais gulbis” seansa sākumā abi vīrieši sākuši konfliktēt par pārāk skaļu popkorna ēšanu, tad konflikts it kā pierimis, bet seansa beigās atkal eskalējis, līdz atskanējis šāviens. Slepkavība tika pastrādāta bojā gājušā vīrieša meitas acu priekšā, un šāvējs izmantojis legālu ieroci. Vēlāk izrādījās, ka viņam oficiāli pieder vēl divi šaujamieroči. Tiesa Zikovam piesprieda 17 gadu cietumsodu.
Šādi un līdzīgi gadījumi liek uzdot jautājumu – cik viegli Latvijā ir tikt pie ieroča, un vai ir iespējams, ka ieroču nēsāšanas atļauju var izsniegt garīgi nelīdzsvarotam vai pārāk tuvās attiecībās ar zaļo pūķi esošam indivīdam.
Divus gadus pēc traģiskā notikuma kinoteātrī, tika pieņemti stingrāki noteikumi ieroču atļauju saņemšanai un ieroču nēsāšanai. Šaujamieroču nēsāšanas atļauju izsniedz tikai uz desmit gadiem, un atļaujas saņemšanai nepieciešams iziet veselības un psiholoģisko īpašību pārbaudes. Pēc minētā termiņa notecēšanas policijai atkārtoti izvērtē šaujamieroča nēsāšanas nepieciešamību. Savukārt kārtējo veselības pārbaudi personām, kuras saņēmušas ieroču atļaujas, jāiziet ik pēc viena līdz pieciem gadiem atkarībā no personas veselības stāvokļa. Ārsts vai Valsts policija personu, kurai šāda atļauja piešķirta, var arī nosūtīt uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, ja radušās pamatotas aizdomas par tās veselības stāvokļa stabilitāti. Tāpat Latvijā ir aizliegta pašizgatavotu gāzes pistoļu un to munīcijas aprite, kā arī gāzes pistoļu pielāgošana vai citāda pārveidošana šaušanai ar šaujamieroču patronām un cita veida munīciju, kas nav paredzēta pašaizsardzības gāzes pistolēm.
Pirms šaujamieroča (izņemot medību šaujamieroča) vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča pirmreizējas iegādāšanās personai jānokārto ieroču eksāmens, bet pirms medību ieroča iegādāšanās jāsaņem mednieka apliecība. Šķiet, lieki piebilst, ka pieprasot kā ieroču glabāšanas, tā nēsāšanas atļauju, personai sīki un detalizēti jāpamato, kādiem nolūkiem šīs atļaujas vajadzīgas. Ieroču apriti regulējošas jumta likums ir “Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums”, vēl Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumi Nr.1011, savukārt ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu komerciālo apriti reglamentē Ministru kabineta noteikumi Nr.928. Uz medniekiem un medībām attiecas Medību likums, kā arī virkne MK noteikumu.
Ja reiz likumdošanas jomā viss ir skrupulozi sakārtots, no kurienes tad rodas vīri, kuri vicinoties ar ieročiem, draud ģimenes locekļiem, kaimiņiem un pat nejaušiem garāmgājējiem? Varētu pieņemt, ka starp šādiem garīgi nelīdzsvarotiem indivīdiem varētu būt pa medniekam, kuriem likums atļauj glabāt medību ieročus. Par to liecina sākumā minētais gadījums Krimuldā, kad 2,7 promiļu reibumā esošais vīrs sievai draudēja ar no mašīnas paņemtu medību bisi. (Starp citu, vēlāk viņš policistiem apgalvoja, ka tas bijis tikai joks…)
2011.gadā Latvijā bija apmēram 20 – 25 tūkstoši mednieku, un apmēram 1000 medību kolektīvu. Kā redzam, medību ieročiem bruņojušos vīru Latvijā netrūkst. Vēl ieroči ir visām spēka struktūrvienībām, kurām tie pēc likuma pienākas. Taču Latvijā ir arī pietiekami daudz ieroču, par kuriem likumsargi un arī sabiedrība uzzina tikai pēc tam, kad izņemta kārtējā nelegālo ieroču krava. Un tādu ir daudz. Piemēram, šī gada aprīlī policija izņēma ievērojamu ieroču arsenālu: 48 karabīnes, 23 pistoles, astoņus gludstobra šaujamieročus, 43 rokas granātas, 62 spridzināšanas ietaises, desmit automātiskos šaujamieročus, triecienšauteni, ložmetēju, kā arī 8845 dažāda veida šaujamieroču munīcijas, 38 šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas un divus kilogramus sprāgstvielu. Aizturēja desmit personas. Bet augustā Valsts policija kratīšanā izņēma 22 dažādu veidu šaujamieročus, 114 spridzināšanas ietaises un to sastāvdaļas, 56 kilogramus sprāgstvielu, 25 šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas, kā arī 1985 dažāda kalibra patronas. Aizturēja sešas personas. Vēl pirms nepilna gada – 2015. gada oktobrī, veicot kratīšanu dažādās Latvijas vietās, policija izņēma 71 ieroci, vairāk nekā 3000 munīcijas vienību un 56 sprāgstierīču detaļas. Starp izņemtajiem ieročiem bija šautenes, pistoles, mašīnpistoles, bises, ložmetēji un triecienšautene – pārsvarā kara laika ieroči. Aizturēja divus vīriešus.
Par šādu noziegumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Diemžēl no šādas darbības gūstamā peļņa acīmredzot ir pietiekama, lai bailes no soda atbīdītu otrajā plānā. To apliecina arī fakts, ka vairākas no aizturētajām personām saistībā ar ieroču nelegālu glabāšanu un tirgošanu jau iepriekš bijušas policijas redzeslokā.
Autors: Ilona Bērziņa
Komentēt.