Jūrmalas domē kārtējā jezga
Bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics vērsies KNAB ar lūgumu izvērtēt Jūrmalas domes deputātes Ivetas Blauas iespējamos likuma pārkāpumus saistībā ar atalgojuma saņemšanu un amatu apvienošanu.
Iesniegumā KNAB R.Munkevics raksta: “Jūrmalas domes deputāte Iveta Blaua ir pārkāpusi valsts amatpersonai likumā noteikto ierobežojumus vai aizliegumus atalgojuma saņemšanai un amatu apvienošanai. No 2013.gada līdz 2015.gadam (iespējams, ka arī 2016.gadā) Iveta Blaua ir nepamatoti saņēmusi algu Jūrmalas pilsētas domē vismaz 25898,41 euro apmērā.(..) Iveta Blaua savā amatpersonas deklarācijā norādījusi, ka viņa ieņem deputātes amatu Jūrmalas domē no 2009.līdz šodienai. Man ir zināms, ka Iveta Blaua kopš 2010.gada ieņem Izglītības jautājumu komitejas priekšsēdētāja amatu, kuru viņa savā deklarācijā nav norādījusi. Izglītības komitejas priekšsēdētāja amats Ivetai Blauai nekad nav bijis pastāvīga darba amats, jo citādi viņa nevarētu šo amatu ieņemt. Jo, kā pierāda ziņas, kuras Iveta Blaua uzrāda savā ikgadējā deklarācijā, viņa strādā un saņem algu arī vairākās citās darbavietās”.
Cienījamās deputātes amatu klāsts tiešām ir plašs. Ivetas Blauas valsts amatpersonas deklarācijā par 2015. gadu minēts, ka viņa ieņem “Vienotības” domes locekļa amatu, ir prakses komitejas loceklis “Banku augstskolā”, vispārējās vidējās izglītības skolotāja Jūrmalas valsts ģimnāzijā, SIA “Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” valdes locekle, biedrības “vecāki Jūrmalai” valdes locekle un Latvijas kūrortu atjaunotnes biedrības valdes locekle. Algu deputāte 2015. gadā saņēma Jūrmalas domē (21363 eiro), Jūrmalas valsts ģimnāzijā (740 eiro) un Latvijas nacionālajā metroloģijas centrā (24935 eiro). Banku augstskolā bijuši “u.c. ienākumi” 111 eiro apmērā.
Interesanti, ka 2010. gadā pēc tam, kad Iveta Blaua vērsās KNAB saistībā ar viņai dotu kukuli 5000 eiro apmērā par Munkevicam labvēlīga rezultāta nodrošināšanu neuzticības balsojumā, viņa Jūrmalas pilsētas tiesai lūdza mainīt R. Munkevicam drošības līdzekli, jo kā lieciniece tiekot “tiešā veidā ietekmēta” no Munkevica puses.
Savu drošības apdraudējumu I. Blaua saskatīja apstāklī, ka Munkevics piedalās domes sēdēs un kā viens no piecpadsmit Jūrmalas pilsētas domes deputātiem ar saviem balsojumiem var, kā bija teikts viņas iesniegumā tiesai, ietekmēt “manu atrašanos Izglītības jautājumu komitejas amatā” un ar to saistīto “manu ienākumu līmeni, kas skar vispārējo dzīves līmeni”. Jāatzīmē, ka savā iesniegumā deputāte toreiz nedaudz “kļūdījās”, jo viņas iesniegumā minētajos datumos Jūrmalas domes sēdē nekādi lēmumi pieņemti netika, turklāt nevienā no lēmumiem, kurus potenciāli varētu pieņemt domes vairākums (t.sk., iespējams, R. Munkevics), I. Blauas vārds nebija minēts.
Lai nu kā, bet KNAB gaida izšķiršanās – objektīvi izvērtēt R.Munkevica iesniegumā minētos faktus, vai arī pievērt acis uz Munkevica krimināllietas galvenās liecinieces iespējamiem likumpārkāpumiem.
Jāatzīmē, ka šī sasaukuma laikā tā nav pirmā reize, kad KNAB ieinteresējis Jūrmalas domnieku atalgojums. Tā 2015. gadā KNAB konstatēja plašu līdzekļu izšķērdēšanu Jūrmalas pilsētas domē, pašvaldības vadītājam Gatim Truksnim saņemot algu par kapitāldaļu turētāja pienākumiem domes uzņēmumos. Kopš 2013. gada rudens līdz pat pērnā gada beigām Truksnis par kapitāldaļu turētāja pienākumu pildīšanu deviņos pašvaldības uzņēmumos saņēmis vairāk nekā 22 000 eiro. Kaut likums par šiem pienākumiem tolaik ļāvis maksāt, KNAB uzskatīja, ka Truksnim minētie pienākumi bija jāveic bez samaksas. Savukārt Jūrmalas domes ieskatā Truksnim uz samaksu bija tiesības, jo regulējums, kas liedz saņemt papildu algu, stājies spēkā vien 2015. gadā.
Autors: Rita Krasta
Komentēt.