Latvijai līdz Ķīnas kravām ir tikai 600 kilometru
Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas premjeru 16+1 samita laikā Rīgā pieņemtie gala dokumenti nav iemesls valdībai ieslīgt pašapmierinātībā un uzskatīt, ka tranzīta nozares problēmas atrisināsies pašas no sevis. Latvijai jāturpina aktīvas, konstruktīvas sarunas ar maksimāli daudziem esošajiem un potenciālajiem sadarbības partneriem, tai skaitā ar Krieviju un Baltkrieviju.
Krievijas tranzīta kravas no Latvijas aiziet. Pēc divdesmit piecu gadu “miega” tā ir realitāte. Latvijas ostas jau šobrīd kravu apgrozījuma ziņā zaudē saviem kaimiņiem – tikai šā gada septiņos mēnešos vien to apgrozījums kopumā samazinājies par 13,7%. Savukārt Klaipēdas ostā pirmajā pusgadā kravu apgrozījums pieauga par 4,2%, kas ļāva tai Baltijas valstu ostu vidū izvirzīties līderos. Uz Klaipēdu pārcēlās arī daļa no Ventspils ostas kravām, un iemesls tam nav meklējams ne ģeopolitiskajā situācijā, ne arī Krievijas vēlmē mums “ieriebt”. Viss ir ļoti vienkārši – Lietuva ļoti savlaicīgi un tālredzīgi izstrādāja un piedāvāja īpašu dzelzceļa tarifu kravām no Baltkrievijas.
Ir skaidrs, ka Ķīnas kravas nevarēs aizstāt apjomīgās Krievijas tranzīta kravas, tomēr mums nopietni jāieklausās formāta 16+1 samita laikā Ķīnas premjera Lī Kecjana netieši norādītajā, ka pirmajam vilcienam nākamie sekos vien tad, ja Latvijas piedāvājums būs interesants arī Skandināvijas tirgum, un uz Ķīnu no šīm valstīm dosies atpakaļkravas.
Tas ir ļoti skaidrs aicinājums un apliecinājums tam, ka Latvijai ir jāizstrādā šodienas tirgus apstākļiem atbilstoša Latvijas tranzīta koridora, tajā skaitā tarifu piedāvājumu, uz ko biedrība “Baltijas asociācija – transports un loģistika” valdību aicinājusi jau ne vienu reizi vien. Bez elastīgas, globālās konkurences apstākļiem atbilstošas vienotas tarifu politikas nākamie vilcieni var arī nekad nepienākt. Diemžēl uzņēmēji palika nesadzirdēti, un Latvija savu mājasdarbu pirms samita nepaveica. Tā vietā valdība pieņēma lēmumu pagarināt vienotā piedāvājuma izstrādi līdz 2018.gadam.
Šobrīd Latvijas tranzīta nozares tālākai attīstībai un pat pastāvēšanai ir ārkārtīgi būtiski turpināt partnervalstu meklējumus un veicināt sadarbību ar potenciālajiem partneriem jau konkrētos projektos. Ķīna Baltkrievijā attīsta lielāko industriālo parku un loģistikas centru Eiropā “Lielais akmens”. Ir skaidrs, ka šis Ķīnas un Baltkrievijas kopējās sadarbības projekts spēlēs nozīmīgu lomu Jaunā Zīda ceļa iniciatīvā, veidojot sauszemes savienojumus kravu transportēšanai no Ķīnas uz Eiropu. Tādēļ sadarbība ar Baltkrieviju Latvijas tranzīta nozarei var kļūt izšķiroša.
Mazā Ķīna jeb “Lielais akmens” atrodas tikai sešsimt kilometrus no Latvijas. Turklāt valstī, ar kuru Latvijai ir ilgstošas un veiksmīgas sadarbības tradīcijas. Vai pratīsim šo nelielo attālumu un pieredzi izmantot Ķīnas kravu piesaistei mūsu tranzīta koridoram, atkarīgs no mūsu spējas līdz “Lielā akmens” operatoriem un strādājošajām kompānijām “aiznest” pievilcīgu un atbilstošu Latvijas tranzīta koridora piedāvājumu preču plūsmai uz Skandināviju un citām Eiropas valstīm caur Latvijas ostām. Tomēr vēl joprojām aktuāls ir jautājums – vai mūsu ostu piedāvājums šķitīs pievilcīgāks par Klaipēdas ostas piedāvājumu? Atbilde ir vienkārša – jā, ja vien mēs vistuvākajā laikā izstrādāsim vienota tranzīta koridora piedāvājumu ar elastīgu, konkurētspējīgu tarifu. Mēs nedrīkstam gaidīt 2018. gadu, un sadarbība ar “Lielo akmeni” un Latvijas – Baltkrievijas tranzīta koridora konkurētspējas veicināšana ir valdības uzdevums numur viens jau šodien.
Samits pierādīja, ka Latvijai un Ķīnai ekonomiskās sadarbības jomā ir daudz saskares punktu. Jau šobrīd Ķīnas uzņēmēji aktīvi izrāda interesi par sadarbību ar Ventspils ostā strādājošajiem uzņēmējiem, un izteikuši gatavību sadarboties ar Latviju loģistikas centru radīšanai ostās. Mums jābūt pietiekami kompetentiem un gudriem, lai šo Ķīnas interesi noturētu un tās dotās iespējas izmantotu savas valsts izaugsmes vārdā.
Autors: Inga Antāne, biedrības “Baltijas asociācija – transports un loģistika” prezidente
Publicēts laikrakstā “Dienas bizness” 22.11.2016
Komentēt.