Partiju finansēšanas skandāls. Vara dzīvo uz vienas planētas, sabiedrība – uz citas
Kriminālprocess par iespējamo partijas “No sirds Latvijai” un “Zaļo un zemnieku savienības” nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā sākts šā gada augustā. Šajā lietā KNAB sākotnēji aizturēja četras personas, viņu vidū arī miljonāru Jūliju Krūmiņu un Jūrmalas mēru Gati Truksni. J. Krūmiņš tiek turēts aizdomās par NSL nelikumīgu finansēšanu 2014. gadā un ZZS nelikumīgu finansēšanu 2016. gada martā un aprīlī vairāk nekā 40 000 eiro apmērā. Ja izmeklēšanā atklāsies, ka nelikumīgi ziedojumi lielā apmērā minētajām partijām tiešām bijuši, sekas būs nepatīkams.
Krimināllikuma 288.4 pants paredz, ka par nelikumīga finansējuma pieņemšanu lielā apmērā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Savukārt ja minētās darbības izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja tās saistītas ar politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības finansējuma pieprasīšanu lielā apmērā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Jāatzīmē, ka nopietna aizdomu ēna pār bijušās Valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas partiju “No sirds Latvijai” klājās jau 12. Saeimas priekšvēlēšanu laikā. 2014. gada jūlija beigās uzņēmējs Viesturs Tamužs, kurš sākotnēji bija viens no kustības NSL aktīvākajiem dalībniekiem un arī tās valdes loceklis, paziņoja, ka nepiedalīsies Saeimas vēlēšanās no šī politiskā spēka saraksta, pārmetot partijas finansēšanu no nezināmiem avotiem. Neilgi pirms vēlēšanām no partijas izstājās arī Liene Cipule un Margarita Laicāne, kuras abas bija kandidātes partijas sarakstā, pēc tam izstājās vēl daži biedri. Inguna Sudraba toreiz apgalvoja, ka tie ir mēģinājumi “iedragāt un diskreditēt” partiju.
Procesilatvija.lv jau rakstīja ka NSL rekordīsā laikā pirms 12. Saeimas vēlēšanām no ziedotājiem izdevās iegūt ļoti ievērojamu naudas summu, turklāt ziedotāju sarakstā bija mazpazīstami uzņēmēji un pat pensionāri, kuru rocība diezin vai spētu viņiem ļaut kādam politiskajam spēkam ziedot ievērojamas summas. Jau tolaik publiskajā telpā tika izteikti pieņēmumi, ka šie cilvēki patiesībā ziedo kāda cita viņiem minētajam mērķim iedotu naudu. Tagad šīs aizdomas, iespējams, apstiprinājušās. Piemēram, pārvietojamo tualešu tirgus līderis Anrī Kursītis, kurš partijai 2014. gadā ziedoja 14 000 eiro, ir šīs lietas ietvaros KNAB aizturēto personu sarakstā. Turklāt šķiet, ka ar KNAB sākto izmeklēšanu NSL nedienas nebeigsies – pēc partijas nonākšanas skandāla epicentrā saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem tās finansēšanā, no NSL Saeimas frakcijas varētu izstāties arī viens no tās redzamākajiem biedriem deputāts Ringolds Balodis.
Procesilatvija.lv ieskatījās 12. Saeimā ievēlēto politisko partiju vēlēšanu ienākumu un izdevumu deklarācijās, kuras tiešām ir pārdomu vērtas. Ieņēmumu ziņā stabila līdere bija “Zaļo un zemnieku savienība”, kura ziedojumos bija saņēmusi 680 430 eiro. Savukārt tikai 2014. gada 5. maijā dibinātā Ingunas Sudrabas partija “No sirds Latvijai” dāvinājumos un ziedojumos kopumā saņēma 583 257 eiro, bet iestāšanās naudās – iestāšanās naudās 7554 eiro. Tā brīža politikas līdere “Vienotība” ziedojumos saņēma 499 251 eiro, biedru naudās un iestāšanās maksā – 71 560 eiro. “Saskaņai” tika ziedoti 373 044 eiro, biedru naudas veidoja 24 960 eiro. “Nacionālai apvienībai – Visu Latvijai, TB/LNNK” ziedotāji atvēlēja 187 899 eiro, biedru un iestāšanās naudas – 703 eiro, bet Reģionu apvienība ziedojumos saņēma 100 578 eiro.
Iespējamo nelikumīgo ziedojumu kontekstā gribētos atgādināt Ingunas Sudrabas partijas “No sirds Latvijai” dibināšanas sapulcē teikto: “Ir sajūta, ka vara dzīvo uz vienas planētas, sabiedrība – uz citas.” Jāpiebilst, ka tieši morāles vērtību zudumu, patērētāju sabiedrībai raksturīgu pazīmju pastiprināšanos, kā arī naudas un varas koncentrēšanos dažu cilvēku rokās, kuri tādējādi patiesībā lemj valsts likteni, NSL nosauca par būtiskākajām mūsu valsts problēmām.
Ja pierādīsies, ka ziedojumi ZZS un NSL bijuši nelikumīgi, minētās partijas zaudēs valsts finansējumu, kurš ZZS 2015.gadā bija 126 000 eiro, bet NSL – 44 000 eiro. Tādā gadījumā kriminālatbildība var draudēt arī partiju vadītājiem Ingunai Sudrabai un Augustam Brigmanim, kā arī ZZS valdes priekšsēdētājam Armandam Krauzem.
Komentēt.