Attīrīšanās varas ešelonos vai kārtējais “čiks”?
Pēdējā laikā Latvijas iedzīvotāji bijuši liecinieki ne vienam vien skaļam skandālam, kuri ļauj cerēt, ka augsts amats, politiskā vai ekonomiskā ietekme nav šķērslis saukšanai pie atbildības korupcijas vai nodokļu nemaksāšanas lietās. Tomēr dažas nianses liek aizdomāties, vai skaļās lietas nebeigsies ar kārtējo “čiku”. Par to liek domāt dīvainības, kuras nevienu nesatrauc. Piemēram, bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas īpatnā izcelsme.
Zināms, ka 500 000 eiro lielo drošības naudu par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā apsūdzēto Māri Sprūdu iemaksājis viņa brālis Kristaps Sprūds, taču izskanējusi arī informācija, ka šīs naudas izcelsmes ceļi ved pie VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” valdes locekles un iepirkumu komisijas priekšsēdētājas Anastasijas Udalovas.
Sprūdu izpestījis Igaunijas miljonārs?
Kā ziņoja TV3 raidījums “Nekā personīga”, A. Udalovas kontā bankā “Luminor” ieskaitīts pusmiljons eiro, un maksātājs, visticamāk, bijis Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis. Esot mēģināts pierunāt banku atļaut veikt drošības naudas maksājumu Valsts kasei tieši no šī konta, taču banka neesot piekritusi. M.Sprūda un vienlaikus arī Uģa Magoņa advokāts esot vērsies ar vēstuli arī pie tobrīd vēl strādājošās AB.LV bankas ar lūgumu šīm mērķim atvērt kontu uz A. Udalovas vārda, taču arī AB.LV atteikusies. No A. Udalovas publiskajiem izteikumiem presē izriet, ka viņa šo naudu esot nodevusi draugiem, kuri to ieskaitījuši Valsts kases kontā, taču tanī pašā laikā viņa informāciju, ka būtu drošības naudas maksātāja, noliedz. Apgalvojumi ir pretrunīgi, taču drošības naudas pieņemšanai tas nav bijis šķērslis.
Pats interesantākais, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde esot bijusi informēta, ka drošības nauda Māra Sprūda atbrīvošanai, iespējams, nāk no cilvēka, kurš tiek tiesāts par augstas Latvijas amatpersonas kukuļošanu. Lai arī izmeklētāji bijuši nepatīkami pārsteigti par Sprūda drošības naudas uzraudzību, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tās izcelsmē nekādas dīvainības nesaskatīja. KNAB šefs Jēkabs Straume vien izteicās, ka birojam un arī policijai esot visa informācija saistībā ar šiem līdzekļiem un to izcelsmi, un ja kādas nelikumības tomēr atklāšoties, tikšot veikti atbilstoši pasākumi.
Kāpēc igauņu miljonāra iespējamā dalība drošības naudas sarūpēšanā šķiet tik dīvaina? Pirmkārt jau tādēļ, ka Osinovska vārds ir cieši saistīts ar citu lielu korupcijas skandālu Latvijā. Proti, teju pusmiljonu eiro, ko KNAB pirms diviem gadiem aizturēšanas laikā atrada bijušā LDz šefa Uģa Magones automašīnā. Apsūdzība uzskata, ka tas bijis kukulis, lai LDz toreiz realizētais lokomotīvju iepirkums būtu labvēlīgs Osinovska firmai. Šo lietu jau kopš pagājušā gada septembra skata Limbažu rajona tiesa. Līdz ar to aktualizējas jautājums, kādēļ gan igauņu miljonāram, kuram savu problēmu netrūkst, vajadzētu sniegt palīdzīgu roku drošības naudas sarūpēšanā Māra Sprūda atbrīvošanai? Vai tiešām O.Osinovskis izlīdzējis mīļotai ar pusmiljonu eiro tādēļ vien, ka A.Udalovas vārdiem runājot, M.Sprūds viņai ir “ļoti, ļoti tuvs draugs”, kuru viņa pazīstot jau ļoti sen?
Lūša “saudzēšanas laiks”
Ar Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu saistītā skandāla, tāpat arī Māra Sprūda drošības naudas aizsegā no sabiedrības redzesloka pazudis vēl kāds interesants skandāls. Proti, koncerna “Latvijas dzelzceļš” meitasuzņēmuma “LDz loģistika” bijušā vadītāja Vernera Lūša aizturēšana janvārī Lietuvā. Lūsi Polijas pilsētas Belostokas prokuratūra apsūdz nodokļu mahinācijās, nepatiesas informācijas sniegšanā nodokļu iestādēm, grāmatvedības datu sagrozīšanā, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Likumpārkāpumi pastrādāti 2014. gadā, kad Lūsis vēl bija SIA “TF Europa” valdes loceklis. Grupējums, kurā pēc izmeklētāju domām sastāvēja Lūsis, nodarījis Polijas budžetam zaudējumus 50 miljonu eiro apmērā. Taču interesantākais šajā lietā ir cits – Lūša un vēl četru personu izdošanu Polija lūdza Latvijai vēl 2017. gada oktobra beigās, taču Latvijas tiesībsargājošās institūcijas aizturēšanas un izdošanas vietā domāja. Rezultātā V.Lūsis vairāk nekā divus mēnešus pēc Eiropas aresta ordera izdošanas mierīgi turpināja strādāt savā augstajā amatā Latvijas dzelzceļā. Jau pēc Lūša aizturēšanas Satiksmes ministrija un LDz vadība plātīja rokas, un teicās neko nezinot. Savukārt Latvijas policija skaidroja, ka bijis nepieciešams laiks, lai sagatavotos lēmuma par aizturēšanu izpildīšanai. Vai tikai mums šķiet, ka šāda vilcināšanās ir dīvaina?
Atstādināt nedrīkst atrasties amatā
Runājot par augstu amatpersonu reālu atstādināšanu “no lietām”, jautājums, šķiet, ir vienīgi par to, kurā vietā teikumā “atstādināt nedrīkst atrasties amatā” varas elite izlems ielikt komatu. Runa ir par Ilmāram Rimšēvičam piemēroto drošības līdzekli – aizliegumu pildīt amata pienākumus un minētajam drošības līdzeklim analogu precedentu tepat Ventspilī. Ventspils pilsētas domi realitātē vada cilvēks, kurš apsūdzēts smagos noziegumos, kura lietu jau desmit gadus skata tiesa, un kuram tikpat ilgu laiku ir aizliegts pildīt amata pienākumus. Visu šo laiku neviens – ne atbildīgā Vides un reģionālās attīstības ministrija, ne Ministru kabinets, ne tiesībsargājošās institūcijas to neuzskata par drošības līdzekļa pārkāpumu. Tātad precedents ir, un ja reiz likums tiešām ir vienādi taisnīgs pret visiem, tad arī I.Rimšēvičs darbinieka statusā mierīgi varētu ierasties bankā un turpināt “komandēt parādi” arī būdams atstādināts. Un atkal jājautā – vai tiešām tikai mums šķiet, ka kaut kas visā šajā stāstā nav kārtībā?
Komentēt.