Dīvainas, uzjautrinošas un arī ļoti bīstamas. Reliģiskās sektas
19 Okt, 2016. \\ Kā rīkoties pareizi?. \\ Nav komentāru.

“Rīgas Pastafariānisma draudze” ir iesniegusi prasību Administratīvajā rajona tiesā pret Uzņēmumu reģistru un Tieslietu ministriju, jo saņēmusi atteikumu reģistrēt draudzi reliģisko organizāciju reģistrā. Tiesa šo prasību skatīs 1.decembrī.  Savukārt tiesībsargs Juris Jansons nav pārliecināts, vai atteikums reģistrēt “Rīgas Pastafariānisma draudzi” atbilst Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, kur noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību. Tiesībsargs, ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus, skaidro, ka valstij ir pienākums ievērot neitralitāti un veicināt reliģisko toleranci starp dažādām reliģiskajām grupām, un problēmas primāri nebūtu risināmas, ierobežojot plurālismu.

Mediju ziņa

Pasaulē tiešām līdztekus tradicionālajām reliģijām un daudzām arī par bīstamām atzītām sektām darbojas visdīvaināko pašpasludināto reliģiju piekritēji. Piemēram, jau minētā “Rīgas Pastafariānisma draudze” ir visīstākā parodijreliģija – pastafariānisma augstākā dievība ir Lidojošais makaronu monstrs” (“Flying Spaghetti Monster”) un draudzes darbības mērķis ir pasludināt “Lidojošā makaronu monstra evaņģēliju un darīt par mācekļiem tos, kas tic”. Draudzes darbības uzdevums ir “pasludināt tefteļu un makaronu gaismu”. Pastafariānisms savulaik radās ASV kā protests pret Kanzasas pavalsts Izglītības departamenta lēmumu, saskaņā ar kuru skolas programmu kursā evolūcijas mācība tika nomainīta ar koncepciju par “Saprātīgo nodoma” vai kreacionisma (pasaule, dzīvība un cilvēks ir dievišķās radīšanas rezultāts) mācīšanu skolās. Lidojošā Makarona Monstra baznīcu 2005. gadā izveidoja amerikāņu fiziķis Bobijs Hendersons. Pastafariāņi uzskata, ka Visumu radījis monstrs, kas sastāv no spageti un tefteļiem, turklāt uz šo varoņdarbu viņu iedvesmojis ievērojams izdzertā alus daudzums. Viena no svarīgākajām Pastafariānisma dogmām ir jebkuru dogmu noliegšana.

Šai visnotaļ dīvainai baznīcai netrūkst piekritēju starp Eiropas valstu iedzīvotājiem, galvenokārt jauniešiem, turklāt dažiem no viņiem pat visai veiksmīgi izdodas aizstāvēt savas tiesības nesāt galvā caurduri vai, tautas valodā runājot, duršlaku…  Tā 2011. gadā austrietis Niko Alms tiesas ceļā panāca, ka viņa autovadītāja apliecībā tiek ielīmēta fotogrāfija, kurā vīrietis redzams ar caurduri galvā. Pastafariāņi to pasludinājuši par tādu pašu reliģiozo simbolu kā, piemēram, musulmaņu galvassegas.  Saskaņā ar Austrijas likumdošanu, dokumentiem ar galvas segu fotografēties nedrīkst, ja vien tas nav pretrunā ar reliģisko pārliecību, bet jaunais cilvēks paziņoja, ka viņš ir pastafariānis. Pirms dot viņam autovadīšanas tiesības, Almam nācās iziet medicīnas pārbaudi pie psihiatra, kas apliecinātu pastafariāņa spējas vadīt auto. 2013. gadā arī kādam Čehijas iedzīvotājam izdevās saņemt šādu apliecību. Tiesa, Čehijas Iekšlietu ministrija pēc tam norādīja ka Brno varasiestādes pārāk plaši traktējušas likumu par reliģiozajām brīvībām, jo pastafariānisms nav Čehijā oficiāli atzīta reliģija. Pašreiz visa pasaulē šai baznīcai ir tūkstošiem piekritēju, turklāt ir valstis, kurās Lidojošā Makaronu Monstra pielūdzēji nostiprinājuši savas pozīcijas. Piemēram, Jaunzēlandē šai baznīcai pat atļauts laulāt pārus.

Tomēr satīriskā Lidojošā Makaronu Monstra baznīca ne tuvu nav vienīgā dīvainā sekta pasaulē.

Krievijā, apmēram 1200 kilometrus no Maskavas kādā pamestā ciemā Čerepanovā 2013.gadā darbojās reliģiska komūna, kura gaidīja pirmā Romanovu dinastijas cara Mihaila Fjodoroviča tēvoča augšāmcelšanos. Mihailu Romanovu cars Boriss Godunovs 1601.gadā izsūtīja trimdā, kur viņš mira mocekļa nāvē.

Argentīnā futbolista Djego Maradonas 38. dzimšanas dienā viņa fani pamanījās nodibināt Iglesia Maradoniana jeb Maradoniāņu baznīcu, kas izcilo futbolistu pielūdz kā dievību. Maradoniāņiem ir pat savas svinamās dienas – 29. un 30. oktobris, kad tiek svinēta Noche buena y Navidad Maradoniana, t.i.  ziemassvētku vakars un ziemassvētki, kas reprezentē vienīgā futbola Dieva dzimšanas dienu, un Maradoniāņu lieldienas 22. jūnijā,  tādējādi godinot 1986. gada pasaules čempionātu futbolā, kad Argentīna ceturtdaļfinālā pieveica Angliju. Šai baznīcai jau ir aptuveni 80 000 sekotāju vairāk kā sešdesmit pasaules valstīs.

“Visu pasauļu baznīcu” 1962. gadā nodibināja Oberons Zells-Revenherts un viņa sieva Moninga Glorija. Reliģiozā organizācija izveidojās no draugu un mīlnieku grupas, kuri iedvesmojās no izdomātas reliģijas, kas aprakstīta Roberta Hainlaina zinātniskās fantastikas romānā „Svešinieks svešā valstī”. Tās sekotāji atzīst Zemes mātes dievieti un Dievu tēvu, kā arī fejas un citu dievu panteonus. Tās reliģija iekļauj daudzus zinātniskās fantastikas aspektus, elementus no grieķu mitoloģijas, druīdu rituālus kā arī Roberta Hainlaina fantāzijas augļus.

Arī Džedaismam par tapšanu jāpateicas fantastiem. Šīs reliģijas izveidotājus ietekmēja Džordža Lūkasa slavenā filma “Zvaigžņu kari”. Viņu sekotāji vicina gaismas zobenus, tērpjas neilona apmetņos un tic spēkam. Šobrīd “spēkam” visā pasaulē nopietni  tic vairāki simti tūkstoši cilvēku, un tas ietekmējis arī džedaistu reliģijas panākumus tās oficiālās atzīšanas lauciņā. Kad Lielbritānijas tautas skaitīšanā 2001. gadā atklājās, ka 0.7 % Lielbritānijas iedzīvotāju (390 000) ir šīs reliģijas sekotāji, tā vismaz Anglijā tika atzīta oficiāli. Savukārt Jaunzēlandē par džedaisma piekritējiem sevi atzīst 1,5% valsts iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā šajā zemē mītošu budistu vai hinduistu.

Taču dīvainu sektu darbībai var būt arī traģiskas sekas. 1976. gadā Amerikā Māršals Epvaits un medmāsa Binija Netlza nodibināja sektu “Paradīzes vārti”. Sektas dibinātāji paziņoja, ka ir  izredzētie kuriem jāpiepilda Bībeles pravietojumi un, ka viņiem ir augstāka līmeņa prāts nekā citiem cilvēkiem. Sekotājiem viņi sevi pasniedza kā būtnes no citas planētas. Šī kulta sekotāji tic, ka pastāv Visuma lielais spēks un tas pakļaujas cilvēkiem, kuri sasnieguši noteiktu attīstības līmeni.

Sektai pasaules uzmanība tika pievērsta 1997. gada martā, kad greznā, sektas īrētā savrupmājā San Djego Eplvaits un 39 viņa sekotāji tika atrasti miruši. Sektas biedri bija veikuši masu pašnāvību. Tajā laikā Binija Netlza jau bija mirusi no aknu vēža, un Eplvaits sektas vadību turpināja vienatnē. 1997.gadā Zemei pietuvojās Heila-Bopa komēta, kura ar neapbruņotu aci bija redzama 18 mēnešus. Eplvaits saviem sekotājiem stāstīja, ka pasauli paredzēts attīrīt tās citplanētiešu atklājējiem, tāpēc jāveic pašnāvību, pēc kuras dvēsele uzlidos debesīs un nonāks kosmosa kuģī, kas paslēpies aiz  komētas, un sāksies jauna dzīve, kur cilvēks pārtaps bezdzimuma būtnē.  Pašnāvības sektas dalībnieki veica izdzerot kokteili, kas sastāvēja no dažādām narkotikām, ābolu sulas un vodkas. Visi bojāgājušie bija ģērbušies melnās sporta biksēs, t-kreklos un Nike sporta kurpēs, katram kabatā bija 5 dolāru banknote.  Pats Māršals Eplvaits pašnāvību izdarīja viens no pēdējiem.

Šīs ir tikai dažas no pasaulē izplatītajām netradicionālajām reliģijām, un, kā redzams no pēdējā piemēra, šādas sektas var būt to sekotājiem arī ļoti bīstamas. Ne velti mūsdienu pasaulē, kur sektu dibināšana ir visai izplatīts fenomens, dažādu valstu drošības dienesti veido bīstamāko reliģisko sektu sarakstus un cenšas to darbību nepieļaut.

Autors: Guna Apse

Komentēt.