Laba garastāvokļa noslēpumi
22 Dec, 2016. \\ Kā rīkoties pareizi?. \\ Nav komentāru.

Kā mēs paši uz pasauli paskatīsimies, tā pasaule pavērsies arī uz mums. Tāpēc tik svarīgi ir pēc iespējas vairāk smaidīt, un censties allaž būt labā omā. Kādi ir laba garastāvokļa noslēpumi, un kā rīkoties, lai smaids būtu mūsu ikdienas neiztrūkstošs pavadonis?

Psihologi apgalvo, ka garastāvoklis ir mūsu emocionālā stāvokļa atspulgs, tā teikt, mūsu emocionālais fons. Ja cilvēkam dzīvē viss ir daudz maz labā kārtībā, nekādas nepatikšanas tuvākajā laikā nav gaidāmas, tad vismaz teorētiski garastāvoklim vajadzētu turēties uz pozitīvas atzīmes. Tātad labs garastāvoklis faktiski ir vesela cilvēka dabisks stāvoklis. Un tomēr, kas  nosaka laba garastāvokļa rašanos? Kāpēc tas parādās un kāpēc pazūd?

Prast paskatīties no citas puses

Psihologi labu garastāvokli galvenokārt saista ar situācijas novērtēšanas spēju. Jo, kā jau daudzkārt minētajā piemērā par pesimistu, optimistu un ūdens glāzi, mūsu varā tiešām ir novērtēt, vai glāze ir pustukša vai arī līdz pusei pilna. Līdzīgi ir ar pašām parastākajām sadzīviskām situācijām – mēs varam sapīkt, ka, teiksim, iecienītā kafijas marka veikalā ir izpirkta, taču varam arī uz situāciju paraudzīties no citas puses – tā ir iespēja izmēģināt jaunu, varbūt vēl labāku kafijas šķirni. Jebkuru situāciju var vērtēt gan negatīvi, gan pozitīvi, vai vismaz neitrāli.

Cilvēki, kam biežāk piemīt labs garastāvoklis, atšķiras no tiem, kuri biežāk ir īgnā noskaņojumā, ar skatu uz dzīvi un apziņu, ka paši spēj ietekmēt notiekošo. Pēc dažu speciālistu domām vairums cilvēku pārāk daudz dzīvo saskaņā ar noteikumiem, cenšoties atbilst pastāvošajām normām un priekšstatiem. Ja apkārtējās realitātes notikumi šiem priekšstatiem pēkšņi neatbilst, labais garastāvoklis pagaist kā nebijis.

Labā garastāvokļa “slēptie ieroči”

Vai jūs esat ievērojuši, ka labs garastāvoklis mēdz būt “lipīgs”? Piemēram, skatoties komēdiju, smejas ne tikai viens skatītājs – smiekli pielīp arī citiem. Taču tas ne tuvu nav vienīgais labā garastāvokļa slēptais ierocis. Cīrihes universitātē savulaik tika veikti pētījumi, kuri apliecināja, ka labs garastāvoklis arī stiprina ķermeni. Brīvprātīgo grupai sākumā demonstrēja dažādas komēdiju epizodes, tad cilvēkiem negaidīti bija jāiemērc rokas ledaini aukstā ūdenī. Taču izrādījās, ka cilvēki, kuri no sirds smējās, sāpes izjuta daudz mazāk. Savukārt ASV veikts pētījums atklāja, ka garastāvoklis var ietekmēt arī ārstēšanos. Proti, cilvēki, kam procedūras brīdī ir slikts garastāvoklis vai kuri izjūt negatīvas emocijas, biežāk saskaras ar dažādām blaknēm pēc procedūras – pazeminātu vai paaugstinātu spiedienu, pēcoperācijas asiņošanu vai palēninātu sirds ritmu. Blaknes bija retākas tiem, kuri uz procedūru devušies labā vai neitrālā noskaņojumā.

Garastāvoklim patīk ūdens

Par laba garastāvokļa pozitīvo ietekmi būs dzirdējis katrs, tomēr vai jūs zināt, ka pie īgnas omas vai pat kā līdzīga depresijai var būt vainojams arī pats parastākais ūdens trūkums? Protams, arī neveselīgs dzīvesveids, mazkustīgums un vitamīnu trūkums organismā var radīt pastiprinātu nogurumu un apātiju. Taču ļoti būtiski ķermeņa funkcionalitāti un pašsajūtu traumē pastiprināts stresa līmenis un trauksmainība, bet stresa cēlonis nr. 1 ir tieši dehidrācija – ūdens nepietiekamība organismā.

Ja ķermenis, tajā skaitā smadzenes, nav saņēmis vajadzīgo daudzumu tīra un kvalitatīva ūdens, tiek ietekmēta serotonīna (laimes hormons) veidošanās organismā, jo bremzējas neaizvietojamās aminoskābes – triptofāna (serotonīna pamata) – kustība smadzenēs. Aminoskābju trūkums hroniskas dehidrācijas gadījumā var veicināt nomāktību, skumjas, apātiju, arī trauksmes izjūtu un nepamatotu aizkaitināmību.

Ņemot vērā, ka 85% smadzeņu audu sastāv no ūdens, dehidrācija var būt cēlonis daudzām veselības problēmām, tai skaitā arī garastāvokļa maiņām un psihiskajiem traucējumiem. Regulāra tīra un kvalitatīva ūdens dzeršana vajadzīgā daudzumā spēj palīdzēt ikvienam – gan profilaktiski, gan ārstējoši.

Ga­ra­stā­vok­ļa uz­la­bo­tā­ji

  • Šo­ko­lā­de. Sa­tur vie­las, ku­ras  vei­ci­na en­dor­fī­nu – tā dē­vē­to lai­mes hor­mo­nu iz­da­lī­ša­nos. Šo­ko­lā­dē ir daudz anti­ok­si­dan­tu, tā sa­tur arī ko­fe­īnu, kas ra­da ener­ģi­jas pie­plū­du­mu. Vis­la­bāk iz­vē­lē­ties rūg­to šo­ko­lā­di, ku­rā ir 85 līdz 99% ka­ka­o.
  • Riek­sti. Arī riek­sti var uz­la­bot omu. Tie ir ba­gā­ti ar ne­pie­sā­ti­nā­ta­jām tauk­skā­bēm – la­ba­jiem tau­kiem, kas ne­sa­tur ho­les­te­rī­nu. Riek­sti ir arī ol­bal­tum­vie­lu, B gru­pas vi­ta­mī­nu un se­lē­na avots, kam piemīt spē­ja po­zi­tī­vi ie­tek­mēt cil­vē­ka noskaņojumu.
  • Ba­nā­ni. Iz­ce­ļas ar ba­gā­tī­gu kā­li­ja sa­tu­ru, kas ir sva­rī­ga mi­ne­rāl­vie­la ner­vu dar­bī­bai. Kad cil­vēks sa­trau­cas, pa­āt­ri­nās viel­mai­ņa, un krī­tas kā­li­ja lī­me­nis asi­nīs, bet ba­nā­ni dod kāliju, kas pa­līdz to at­jau­not. Ba­nā­nos ir trip­to­fāns, ko or­ga­nisms pār­strā­dā se­ro­to­nī­nā – vie­lā, kas rū­pē­jas par  la­bo ga­ra­stā­vok­li.
  • Piln­grau­du mai­ze un ma­ka­ro­ni. Sa­tur amino­skā­bes trip­to­fā­nu un fe­ni­la­la­nī­nu, kas arī vei­ci­na lai­mes hor­mo­nu pro­duk­ci­ju. Sil­ta, svai­ga un smar­žī­ga mai­ze ra­da pa­tī­ka­mas iz­jū­tas.

Ga­ra­stā­vok­ļa bo­jā­tā­ji

  • Naš­ķi ar augs­tu ra­fi­nē­tā cu­ku­ra sa­tu­ru. Daudziem šķiet, ka kon­fek­tes, tortes, kū­kas, smalk­mai­zī­tes, cepumi un tam­lī­dzī­gi iz­strā­dā­ju­mi sniedz mierinā­ju­mu stre­sa, sa­trau­ku­ma vai skum­ju brī­žos. Ta­ču vien­kār­šie ogļ­hidrāti iz­rai­sa strau­ju cu­ku­ra lī­me­ņa cel­ša­nos asinīs, kam se­ko arī straujš kri­tums un at­kal gri­bas ēst. Uz­ņemts daudz ka­lo­ri­ju, bet vēr­tī­bas tā­dam ēdie­nam nav.
  • Māk­slī­gie sal­di­nā­tā­ji. Mākslīgajiem saldinātājiem piemīt spēja blo­ķēt seroto­nī­na ra­žo­ša­nu or­ga­nis­mā, kas var no­vest pie no­māk­ta ga­ra­stā­vok­ļa, galvas­sā­pēm un ie­mig­ša­nas grū­tī­bām.
  • Tauk­vie­lās vā­rī­ti un cep­ti ēdie­ni. Ēšanas brīdī šāda maltīte var ra­dīt mā­nī­gu priekš­sta­tu par ga­ra­stā­vok­ļa uz­la­bo­ša­nos, tomēr šādi ēdie­ni nevei­cina smadzeņu dar­bī­bu un var no­mākt ga­ra­stā­vok­li.
  • Al­ko­hols. Cen­trā­lā ner­vu sis­tē­ma or­ga­nis­mā ir at­bil­dī­ga par sa­jū­tām, mo­to­rās fun­kci­jas kon­tro­li, do­mā­ša­nu, sa­praša­nu, sprie­ša­nu un arī emo­ci­ju kon­tro­li. Al­ko­hols šos pro­ce­sus pa­lē­ni­na.
  • Sāls. Bez nātrija ku­ra or­ga­nisma past­āvē­ša­na bū­tu ap­drau­dē­ta, ta­ču pār­mē­rī­ga tā uz­ņem­ša­na no­da­ra ļau­nu­mu, ci­ta starpā – trau­cē ner­vu sis­tē­mas dar­bu un var tu­vi­nāt dep­re­si­ju.

Autors: Guna Apse

Komentēt.